*

nostījāmies Latviešu mīlestību. es viņu esmu redzējusi miljons reižu dzīvajā. es zināju, ka manā ikdienas valodā ir daudz citātu no šīs izrādes, bet vakar skatoties sapratu, ka patiesībā to ir vairāk, es vnk esmu paspējusi aizmirst, no kurienes tie nāk.
nostaļģiski, saldsērīgi, smieklīgi bet arī veci. Latviešu mīlestība radās tieši, kad es sāku strādāt garderobē. viņa aizgāja uz urrā un tika rullēta pat 6 dienas nedēļā. garderobes dežūra uz šo izrādi bija 17.45 - ~23.20 - esmu pavadījusi neskaitāmas stundas kopā ar viņu. gan skatoties pa random cēlienam, gan dzerot un/vai spēlējot badmintonu ar kolēģiem foajē. lai gan viņa ir filmēta pirms miljons gadiem un aktieri tur ir jauni un svaigi un kā skatuvnieks vēl strādā toreizējais industriālis, bet tagadējais pareizticīgo priesteris (un puķes beigās pasniedz kvfr Ance), viņai ir vecuma sajūta. viņa ir izaugusi no konteksta, pareizāk sakot, konteksts no viņas. bet viņa noteikti ir atstājusi lielu nospiedumu manī - par to, kas ir teātris un kāds var būt teātris un kā vispār ir teātrī.
favorīti laikam joprojām autoosta un visu laiku lecāmies un bibliotekāre.