*

mums bija mēģis turpat blakus Buratino, iznācām ārā, gribējām ēst, ieraudzījām izkārtni "indiešu mājas virtuve", nodomājām why not.
iegājām, nevarēja saprast vai vispār strādā, jo nebija neviena cilvēka, viss tukšs, pētījām ēdienkarti. izrādījās, ka tās atšķiras - tajā, ko es skatījos, nebija tāda ēdiena kāds bija tajā, ko skatījās K un otrādi. mēs kādu laiku skaļi runājām, neviens nenāca, tad uzdzindzinājām zvaniņu, iznāca indiete (mans pieņēmums), latviski nerunāja. pasūtījām katrs no savas ēdienkartes (tās vizuāli izskatījās diezgan vienādi). drusku pagaidījām. ēdiens bija garšīgs, himalajos gan man patīk labāk, jo ir klāt arī drusku kaut kas salātveidīgs. te bija tikai rīsi un tas, ko katrs pasūtījām - K panirs spinātu mērcē, man panirs kaut kādā citā mērcē. nu, panira gabaliņi, protams, varēja būt vairāk, bet tas nu tā. mango lassi bija ok, man patiktu skābenāks un šķidrāks, bet nebija slikti. ejot prom deva pacienāties no trauciņa, kas stāvēja pie kases - tur bija fenheļa sēklas kaut kādā cukura glazūrā un viena karotīte iekšā. K mulsumā iebāza to mutē un ielika atpakaļ trauciņā, darbiniecei tas likās ok. es iebēru saujā un uzkodu no tās.

par ko viebjas?