![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
aprīli nerakstīšu, bet gribu pierakstīt aizvakardienu. man viņa patika.
no rīta diezgan vēlu izkasījos uz biroju, braucu, pa ceļam atnāca ziņa no JRT Daces, ka piedāvājumā ielūgums uz Šmita filmas pirmizrādi vakarā. sākumā domāju, ka - ai nav variantu. nobraucu birojā, noskaidroju, ka K arī netiek, bet sāku domāt, ka varbūt tomēr kaut kā jāizgrozās un jābrauc, īpaši ņemot vērā to, ka nākamajā dienā tāpat biju plānojusi uz Rīgu. bet - man vajadzēja papildus drēbes plānotajam temperatūras kritumam un atstāt kaķim ēdienu.
tad nu pusdienu pārtraukumā braucu atpakaļ uz Smilteni, paķēru drēbes, izliku kaķim ēst, sarunāju ar kaimiņieni viņa pieskatīšanu un skrēju atpakaļ uz Valmiermuižu. iekļāvos pusotrā stundā, ieskaitot degvielas uzpildi. no diviem līdz četriem bija svarīga sapulce, uzreiz pēc tās lecu mašīnā, skrēju uz Mūrmuižu, lai atstātu zirgam vitamīnus un uzliktu segu. zirgi bija ganos, iemetu segu mašīnā un braucu uz ganiem. uzliku segu un skrēju uz Rīgu. apm 18:20 biju Rīgā, atstāju mašīnu cirkā, un gāju uz JRT. pa ceļam uz Baronielas jau pa gabalu ieraudzīju Briedi, kurš runāja ar Dakšu. Briedis mani ieraugot jau uzreiz sāka vilkt no somas ārā kartīti ar Bībera autogrāfu - es biju pieteikusi, ka tādu gribu, bet man nebija licies, ka es to tik drīz dabūšu. kas attiecas uz Dakšu - vakar, t.i. trešdien, bija plānota viņa izdotas grāmatas atvēršana VM vēstniecībā, bet Dakša vienkārši neatbildēja ne uz kādām manas kolēģes ziņām vai zvaniem. es gan nokautrējos viņam kaut ko teikt, tikai aizsūtīju kolēģei ziņu, ka viņš ir sveiks un vesels un nav tā, ka neatbild, jo ir komā slimnīcā vai bandītu nolaupīts. grāmatas atvēršana vakar tā arī nenotika. palūdzu Briedim divas Bībera autogrāfa kartītes, sakot, ka tūlīt satikšu kursabiedreni. tad Briedis sāka māt kādai sievietei un paziņoja, ka tur nāk Edvarta Virzas mazmeita. kamēr viņa pienāca, es paspēju pastāstīt Briedim, ka eksistē fotogrāfija, kurā kopā redzams gan Virza, gan Otto Grīnbergs (un vēl bars ar citiem cilvēkiem). kad viņa pienāca, viņš mani stādīja priekšā kā Kurcija draudzeni. tad es ātri soļoju tālāk uz JRT, jo gribēju paspēt pirms izrādes paklīst pa teātri. tas bija jocīgi. tiešām ļoti jocīgi. ļoti gribu kaut kad aiziet papētīt aizskatuvi un tehnisko valstību. skatītāju zona jau ļoti skaista. un tiešām neož pēc remonta. satiku dažus vecos kolēģus. ar dažiem mulsi patērzējām. tad gāju meklēt savu vietu balkonā. kaut kad pēdējā brīdī ieradās Sandra. tad mēs skatījāmies filmu. tas arī bija jocīgi un varbūt drusku par garu un man grūti iztēloties kā tā filma izskatās tiem, kas neko nezina par to, kā patiesībā rodas teātris. pēc filmas grozījāmies apkārt, jo likās, ka ja jau pirmizrāde, tad būtu jābūt furšetam. bet mana bijusī priekšniece teica, ka furšets nav plānots. tad mēs ar Sandru gribējām aiziet uz vienu dzērienu kaut kur. gandrīz aizgājām uz Teātra bāru. kam viņš tagad pieder? liekas jocīgi, ka izskatās joprojām tāpat. tikai vaiba nav. bet tomēr tur nepalikām, jo tur nebija ne Krušovices alus, kuru gribēju es, ne sidra, kuru gribēja Sandra. Sandra aizvilka mani uz Alus muižu Ģertrūdes ielā, paņēmām pa dzērienam un papļāpājām par visādām drūmām tēmām, bet tas bija jauki. tad no nirvanas mēģa atnāca mans dzīvesdraugs un mēs gājām uz cirku pēc mašīnas un braucām nakšņot uz Saļiku.
man kaut kā ļoti patika šīs dienas savādais virpulis un likās arī kaut kā maģiski pirmo reizi atkal būt jaunajā vecajā JRT ēkā ar tikko no Brieža dabūtu Bībera autogrāfu kabatā un skatīties filmu par JRT, kurā dažviet varēju redzēt arī sevi.
no rīta diezgan vēlu izkasījos uz biroju, braucu, pa ceļam atnāca ziņa no JRT Daces, ka piedāvājumā ielūgums uz Šmita filmas pirmizrādi vakarā. sākumā domāju, ka - ai nav variantu. nobraucu birojā, noskaidroju, ka K arī netiek, bet sāku domāt, ka varbūt tomēr kaut kā jāizgrozās un jābrauc, īpaši ņemot vērā to, ka nākamajā dienā tāpat biju plānojusi uz Rīgu. bet - man vajadzēja papildus drēbes plānotajam temperatūras kritumam un atstāt kaķim ēdienu.
tad nu pusdienu pārtraukumā braucu atpakaļ uz Smilteni, paķēru drēbes, izliku kaķim ēst, sarunāju ar kaimiņieni viņa pieskatīšanu un skrēju atpakaļ uz Valmiermuižu. iekļāvos pusotrā stundā, ieskaitot degvielas uzpildi. no diviem līdz četriem bija svarīga sapulce, uzreiz pēc tās lecu mašīnā, skrēju uz Mūrmuižu, lai atstātu zirgam vitamīnus un uzliktu segu. zirgi bija ganos, iemetu segu mašīnā un braucu uz ganiem. uzliku segu un skrēju uz Rīgu. apm 18:20 biju Rīgā, atstāju mašīnu cirkā, un gāju uz JRT. pa ceļam uz Baronielas jau pa gabalu ieraudzīju Briedi, kurš runāja ar Dakšu. Briedis mani ieraugot jau uzreiz sāka vilkt no somas ārā kartīti ar Bībera autogrāfu - es biju pieteikusi, ka tādu gribu, bet man nebija licies, ka es to tik drīz dabūšu. kas attiecas uz Dakšu - vakar, t.i. trešdien, bija plānota viņa izdotas grāmatas atvēršana VM vēstniecībā, bet Dakša vienkārši neatbildēja ne uz kādām manas kolēģes ziņām vai zvaniem. es gan nokautrējos viņam kaut ko teikt, tikai aizsūtīju kolēģei ziņu, ka viņš ir sveiks un vesels un nav tā, ka neatbild, jo ir komā slimnīcā vai bandītu nolaupīts. grāmatas atvēršana vakar tā arī nenotika. palūdzu Briedim divas Bībera autogrāfa kartītes, sakot, ka tūlīt satikšu kursabiedreni. tad Briedis sāka māt kādai sievietei un paziņoja, ka tur nāk Edvarta Virzas mazmeita. kamēr viņa pienāca, es paspēju pastāstīt Briedim, ka eksistē fotogrāfija, kurā kopā redzams gan Virza, gan Otto Grīnbergs (un vēl bars ar citiem cilvēkiem). kad viņa pienāca, viņš mani stādīja priekšā kā Kurcija draudzeni. tad es ātri soļoju tālāk uz JRT, jo gribēju paspēt pirms izrādes paklīst pa teātri. tas bija jocīgi. tiešām ļoti jocīgi. ļoti gribu kaut kad aiziet papētīt aizskatuvi un tehnisko valstību. skatītāju zona jau ļoti skaista. un tiešām neož pēc remonta. satiku dažus vecos kolēģus. ar dažiem mulsi patērzējām. tad gāju meklēt savu vietu balkonā. kaut kad pēdējā brīdī ieradās Sandra. tad mēs skatījāmies filmu. tas arī bija jocīgi un varbūt drusku par garu un man grūti iztēloties kā tā filma izskatās tiem, kas neko nezina par to, kā patiesībā rodas teātris. pēc filmas grozījāmies apkārt, jo likās, ka ja jau pirmizrāde, tad būtu jābūt furšetam. bet mana bijusī priekšniece teica, ka furšets nav plānots. tad mēs ar Sandru gribējām aiziet uz vienu dzērienu kaut kur. gandrīz aizgājām uz Teātra bāru. kam viņš tagad pieder? liekas jocīgi, ka izskatās joprojām tāpat. tikai vaiba nav. bet tomēr tur nepalikām, jo tur nebija ne Krušovices alus, kuru gribēju es, ne sidra, kuru gribēja Sandra. Sandra aizvilka mani uz Alus muižu Ģertrūdes ielā, paņēmām pa dzērienam un papļāpājām par visādām drūmām tēmām, bet tas bija jauki. tad no nirvanas mēģa atnāca mans dzīvesdraugs un mēs gājām uz cirku pēc mašīnas un braucām nakšņot uz Saļiku.
man kaut kā ļoti patika šīs dienas savādais virpulis un likās arī kaut kā maģiski pirmo reizi atkal būt jaunajā vecajā JRT ēkā ar tikko no Brieža dabūtu Bībera autogrāfu kabatā un skatīties filmu par JRT, kurā dažviet varēju redzēt arī sevi.