*

"Vārds “barons” 1905. gada kontekstā reti apzīmēja titulu, visbiežāk to attiecināja uz muižniekiem vispār.
1905. gadā naktī uz 24. novembri Skrīveros tika nodedzināta Rīgas apriņķa priekšnieka jaunākā palīga (policijas priekšnieka funkcijas) Augusta fon Heninga māja, viņu pašu nošāva, kalpotājiem ar viņa 4 bērniem atļāva iznākt, sieva bija nesaskaņu dēļ aizbraukusi. Par to daudzus tiesāja, bet īstenībā to izdarīja Rīgas kaujinieki - Jāņa Čokes kompānija.
Piegāzs liecināja, ka īstenībā ticis meklēts Heninga rakstvedis sadists Maksimovičs kas bija piedalījies vairāku cilvēku nogalināšanā.
Pēc tam, kad 1905. gada 2. decembrī (iespējams 30. novembrī) atbrīvoja no Kokneses pils sagūstītos muižniekus, no viņu vidus izdalīja Rīgas apriņķa priekšnieka jaunāko palīgu fon Petersonu, Maksimoviču un 3 čerkesus, viņus atkal nošāva rīdzinieki.
1905. gada 20. novembrī pie Taurupes tika nošauts muižas īpašnieka dēls Harijs fon Tranzē, aizdomās par to sagūstīja divus zemniekus, aizveda uz Skrīveru pili, kur vienu nogalināja, otrs veiksmīgi izlikās par mirušu. Tur sapulcējušās muižnieku ģimenes bēga tālāk uz Lielvārdi, bet šis nodarījums bija iemesls tam, ka 27. novembrī pili nodedzināja.
Par fon Tranzē nogalināšanu Andreju Sarkanu un Miķeli Meieru 1907. gada 7. decembrī notiesāja uz nāvi, bet liekas, ka nav bijuši vainīgi. Kaujinieks Pēteris Pidrihsons stāstījis, ka piedalījies, nu, varbūt šis pēdējais ir visticamākais gadījums, par to maz ziņu. No Taurupes muižnieki aizbēg, krāšņo pili naktī uz 26. novembri nodedzina kopā ar Harija mirstīgajām atliekām, jo ģimene atstāj tās pilī. Pils īpašnieks vairs neatgriezās un Taurupi pārdeva." - pētniece Līga Lapa