![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
notriecu stirnu. ļoti nestirinīgā laikā - pusdesmitos no rīta. pie Zauskas priedes. izlidoja no krūmiem tieši priekšā. nepaspēju nobremzēt. mašīnai nekas. maza, maza buktīte pa kreisi no kreisā luktura. ieplaisājusi krāsa un tajā ieķērušies pāris rūsganu spalvu kumšķīši. stirna uzlidoja augstu gaisā un iekrita grāvī otrā ceļa pusē. es tā arī neaizgāju apskatīties. piezvanīju policijai, izstāstīju visu kur un kā, teicu, lai brauc ātri, jo man liekas, ka viņa vēl varētu būt dzīva. visdrīzāk ar lauztu pakaļkāju. domāju vai būtu bijis pareizāk, ja es ietu skatīties? es nezinu. ja tas būtu mājdzīvnieks, es ietu, lai gadījumā, ja viņš vēl ir dzīvs, mēģinātu viņu komfortēt ar savu klātbūtni. bet meža zvēram visdrīzāk būtu vēl papildu stress. ja viņa būtu acīmredzamās, šausmīgās mokās - vai es varētu viņu nogalināt? visdrīzāk jau nē, visvairāk tāpēc, ka nezinātu kā. nu, man mašīnā stāv saliekamais nazītis, bet kur es ar viņu durtu vai grieztu? kad pēc ~3 stundām braucu atpakaļ, nobraucu gar to grāvi ļoti lēnām - viņas tur nebija.
man jau daudzus gadus ir paradums vienmēr redzot kādu notriektu zvēru domās lūgt piedošanu. kā savas sugas pārstāvei.
aizbraucām uz treniņu. iesoļojāmies. sākām rikšot. abām zirgi klibi. mans vairāk. ar savu klasisko labo priekškāju. viņš vidēji reizi pusotrā gadā ar viņu paklibo. vakar abas kopā bijām apvidū, sanāca lēkšot pa kunkuržņaināku gabalu. es ļoti ceru, ka drīz pāries, jo mums praktiski visu nākamo nedēļu plānots dzīvot cinevillā. zirgam jātēlo royal guard zirgs. es ļoti, ļoti rēķinos ar tā darbiņa honorāru. tā ir vienīgā normālā nauda man šovasar. sestdien atbrauks masiere un izmasēs un cerams būs ok.
vēl man zajebal jumta cilvēki. visu laiku stiepa gumiju, jo tipa neesot saražots segums. ilgi nebija rādījušies, vakar kko paknakstījās pa dienu, vakarā atveda pirmo porciju ar segumu. teica, ka tagad būšot 3 dienas no vietas un sākšot reāli likt to jumtu. šodien ne miņas no viņiem un klausuli neceļ.
ja man šobrīd kāds liktu rakstīt atsauksmi par pieaugušo cilvēku dzīvi, es liktu ļoti, ļoti maz zvaignīšu.
man jau daudzus gadus ir paradums vienmēr redzot kādu notriektu zvēru domās lūgt piedošanu. kā savas sugas pārstāvei.
aizbraucām uz treniņu. iesoļojāmies. sākām rikšot. abām zirgi klibi. mans vairāk. ar savu klasisko labo priekškāju. viņš vidēji reizi pusotrā gadā ar viņu paklibo. vakar abas kopā bijām apvidū, sanāca lēkšot pa kunkuržņaināku gabalu. es ļoti ceru, ka drīz pāries, jo mums praktiski visu nākamo nedēļu plānots dzīvot cinevillā. zirgam jātēlo royal guard zirgs. es ļoti, ļoti rēķinos ar tā darbiņa honorāru. tā ir vienīgā normālā nauda man šovasar. sestdien atbrauks masiere un izmasēs un cerams būs ok.
vēl man zajebal jumta cilvēki. visu laiku stiepa gumiju, jo tipa neesot saražots segums. ilgi nebija rādījušies, vakar kko paknakstījās pa dienu, vakarā atveda pirmo porciju ar segumu. teica, ka tagad būšot 3 dienas no vietas un sākšot reāli likt to jumtu. šodien ne miņas no viņiem un klausuli neceļ.
ja man šobrīd kāds liktu rakstīt atsauksmi par pieaugušo cilvēku dzīvi, es liktu ļoti, ļoti maz zvaignīšu.