*

ja par vakardienas koncertu, tad pārsteidz no vairākām pusēm dzirdētās sūdzības par skaņu, jo man skaņa likās ļoti laba (stāvēju tālu aizmugurē), ja nu vienīgi drusku par klusu. visādi citādi man jau vismaz gadus desmit jebkāda veida koncertos ļoti gribas sēdēt. ilgi stāvot man sāk sāpēt mugura. visdrīzāk lordozes jostas daļā dēļ. toties bija interesanti uzzināt, ka neesmu tāda vienīgā un ir cibiņi, kas tam gatavojas laicīgi - ieziežot potenciāli sāpošās vietas ar ortofēnu. varbūt kādreiz jāpamēģina. man gan patīk Jura Šteinberga piegājiens - viņš redzēts nākam uz pasākumiem ar savu ķeblīti. bet par to drusku stresaini - vai apsargiem/iekšā laidējiem nebūs iebildumu. nujā, tātad koncerts bija foršs, bet ap kādu čeēsimto minūti starp mani un mākslas baudīšanu nostājās mugura. sāku dīdīties, knosīties, grozīties, staipīties un locīties un tā kā gaidīt, kad tad nu beidzot beigsies.