![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nu tad beidzot man bija laiks un spēks apsēsties pie kompja un pierakstīt tās trīs trūkstošās dienas novembrī
1. novembris
no rīta braucu uz Vecmīlgrāvi. Vēlēšanās Vecmīlgrāvī. diezgan ok izrāde. Kronis aizskrien, es palieku gaidīt kamēr ļoti nelaipnas ēdnīcas tantes ieliks lielajā mazgātājā izrādes traukus. ok, nelaipna ir tikai viena, toties ļoti, ļoti nelaipna. sagaidu, novācos, braucu uz Saļiku, bet kaut kur pirms Vairoga ielas pārvada nenogriežos tur kur vajag. tāpēc aizbraucu līdz Ikea. tad braucu uz Ķengaraga ielu samaksāt par rasolu un atdot transporta kastes. tad uz Saļiku. Rumbulā ir kkāds neprātīgs sastrēgums. pēc tam braucu mājās. tele 2 atsūta ziņu, ka ar janvāri jūtami pieaugs internetrēķins.
2. novembris
pamostamies ap astoņiem. K iekur krāsni un plīti. es gribu sagatavot publicēšanai oktobri. bet tomēr nepaspēju. 11 jābrauc uz Rīgu. braucam, pie Alfas ar melniem dūmiem deg mašīna. dziedāšana. Dārzs. izrāde beidzas. nokrāmējos, braucu mājās. tumšs, līst, baigi nogurdinoša braukšana.
3. novembris
ceļos, taisos, braucu uz treniņu. Marta ar Jolantu brauc uz ganiem zirgus, es ar viņām. sagaidu, kad paēd, ejam uz stalli. zirgs slapjš, nav ko īsti tīrīt. uzlieku vnk flīseni un ceru, ka kaut cik nožūs. Martai vēl visādi darbi, kavējam treniņu. šoreiz pārāk pielijis arī mazais laukums, atklājam manēžas sezonu. Reinis sākumā saka - izskatās, ka puika šodien tāds lēns. bet es jūtu, ka īstenībā nav. protams - kā parādās vingrinājumi ar kārtiņām un šķēršļiem, tā kungs pamostas un saaktivizējas un kļūst grūti valdāms. grib skriet, bet negrib domāt, attiecīgi ar uzdevumu pildīšanu iet grūti. braucam uz stalli, izkrāmējos, nolieku zirgu ganos, pārģērbjos civilajās drēbēs, braucu uz Valmieru. sarunāts, ka savākšu no tā čaļa savu saremontēto veco telefonu. baigi vajag, lai pārliktu smart id. viņa nr man nav, sarakstījāmies mesendžerī. ziņas nedeliverojas, piezvanīt nevaru. mums FB viens kopīgs draugs - Inārs. domāju, moš viņam ir tā čaļa nr. rakstu Ināram, Ināram deliverojas, bet viņš nelasa. dabūju no K Ināra nr, zvanu, neceļ. sāku braukt prom no Valmieras, Inārs atzvana, čaļa nr viņam nav, bet mēģinās uzzvanīt mesendžerī. iebraucu circle k - paņemt kko apēdamu un pagaidīt vai šim visam būs kāds rezultāts. nav. braucu uz Rīgu. jau esmu gandrīz zellenē, kad čalis atraksta, ka nu ir mājās un var braukt pēc telefona. ielaižu aktierus/dejotājus zālē, dirnu kabinetā. K beidzas mēģis, viņš piedāvā pagaidīt izrādes beigas un aizvest mājās manu mammu, kas nāk skatīties izrādi. esmu ļoti priecīga, jo baigi negribējās braukt to līkumu caur Saļiku. palaižu izrādi, tikko ir sākusies, kad atnāk rasbainieks. diemžēl režisoru pāris ir devis pavēli kavētājus nelaist. nevaru arī neko muhļīties, jo Elīna pati skatās izrādi, Gediņš ir tepat kabinetā. stulbi, bet neko darīt. ejam uz kabinetu, atdodu rasbainieksam grāmatu, paļāpājam. kkāds velns mani rausta aiz mēles - izspļauju bezjēdzīgas tenkas. izrāde taisās beigties, rasbīts aiziet. novācu izrādi. braucu mājās. esmu jau Brīvības/Matīsa, kad zvana Dārta. esot ceļā pēc tējām. bļe, esmu viņai uzrakstījusi, ka būšu zellenē nevis līdz 20, bet 21. labi, ka zellenē kolēģi vēl pārbūvē zāli un tēju maisiņu esmu atstājusi kabinetā. sarunāju, ka Āris viņai atdos. kaut kāda nekomunikācijas un nesatikšanās diena. sākumā liekas, ka braucas labāk nekā vakar, bet tad sākas bieza un ļoti slapja migla un paliek grūtāk. Siguldā ieleju degvielu (dīzelis maksā 20 centus dārgāk nekā 95 benzīns), nopērku Circle K vēl kko ēdamu un turpinu braukt. drausmīgi, drausmīgi nogurstu. Rikardo mani sagaida. lienam gultā.
4. novembris
kaķis ap septiņiem prasās ārā. vairs neaizmiegu. ap astoņiem ceļos, kurinu plīti, taisu kafiju. 9 terapeits. viņa liek man uzzīmēt karti problēmai par ko runājam. sanāk kaut kas ļoti tolkīnīgs, ar vulkānu, kurā iesprūdusi liela metāliska ieža lode, centrā. viņa pirmo reizi uzdod mājasdarbu - izdomāt stāstu par to, kas bija pirms tam. nu līdzīgi kā pirms Gredzenu pavēlnieka ir Hobits. iekurinu krāsni. sazvanos ar Anci par Arāja kontu valsts kasē. uzēdu vārītās maizes (tā mēs saucam sviestmaižu tosterī pagatavotas siermaizes). esmu pieteikusies doties uz uzņēmējdarbības pēcpusdienu Smiltenē, bet neizsakāmi negribas. jau uzvelku ne-mājas drēbes, kad salūztu un uzrakstu epastu, ka diemžēl nebūšu. jūtos atvieglota. beidzot iepostēju cibā oktobri un braucu uz Valmieru. dabūju savu veco telefonu, samaksāju par to 30 eur, braucu uz stalli. ārā drausmīgi pelēks, debesis zemas un blīvas. jūtu, kā man aizvien vairāk trūkst gaismas un saules. saberu zirgam piedevu trauciņus, eju uz ganiem. pelēkuma neiedvesmota nesaņemos jāt, izejam līkumu pie rokas gar fermu un atpakaļ. protams, tieši braukā lielās vircas laistāmās mašīnas - lej vircu uz tīrumiem. visur smird. nolieku zirgu atpakaļ ganos, braucu mājās. jau krēslo. iebraucu topiņā pēc svaigiem dārzeņiem un zaļumiem, bet kaut kā nopērku arī dārgo ne-roltonu. braucu mājās, ēdu to, papildinātu ar lociņiem, kimčī, avokado, grauzdētu sezamu. iedzeru otro kafiju un saņemos mājas kārtošanai un tīrīšanai. neatceros, kad pēdējo reizi mazgāju grīdas. pārlasu arī tomātus, vienā groziņā viss slikti, vienā no slāņiem notikusi masveida pūšana, viss slapjš un riebīgs un pretīgs. apkārtējo slāņu tomāti jāskalo, karoč lieka ņemšanās. beidzot uzrodas Decibels. pavēlu vakarā nesu puvekļu spaini uz kompostu un viņš sēž uz skapīša lievenī. sākumā negrib doties rokās, bet tomēr viņu sagrābju, mīļi spiežu pie krūts un mīļoju. viņš murrā un liekas noilgojies, bet joprojām ar šaubu ēnu acīs. uz brīdi ienāk iekšā, bet drīz laužas ārā. ēst neēd. mazgāju traukus, vēl jāizmazgā virtuves grīda, viss drausmīgi apnicis, bet saņemos un izdaru līdz galam. būtu gribējusi pabeigt pāris stundas agrāk un tad mierīgi pakūkot tīrā mājā (tīra māja uz mani vienmēr iedarbojas nomierinoši). bet ir jau pusnakts. rīt jāceļas un viskkas jādara. drusku tomēr pakvernu.
5. novembris
pieceļos pusstundu vēlāk nekā vajadzētu. kurinu krāsni, plītu, taisu līdzņemamo kafiju, spiežu suliņu, blendēju humusu ciemakukulim, paunāju mantas. aiztaisu šīberus un drusku pāri 10 izbraucu. volvo neiet. pa pilsētu nekas, bet uz šosejas jāliek 4. ātrumā, lai drausmīgi smagi uzspiestu no 80 un 90, ar pedāli grīdā visu laiku. pizģec, dirsā. apdzīt fūri ir suicidāli. iepriekšreiz, kad braucu, viss bija normāli. aizkuļos līdz Siguldai ar 10 min nokavēšanos. atstāju mašīnu pie Kriķes, braucam uz Rīgu. Kriķe izlaiž mani pie Lauras, jo viņai vēl drusku darīšanas Rīgā. Laura vēl iet dušā un taisās, es lasu jaunajā Ir par masonu akmens sēdekļiem Rendas muižā. uzēdam lēcu zupu. braucam. piebraucam pie Līgas Ka pēc viņas sagatavotā cienasta. mēģinām viņu pielauzt tomēr braukt, bet viņa nebrauc. viņai kaut kāds iekaisums kājas pirkstam. nobraucam Stiebriņos. līst un pelēks. pastaigāties neejam. sēžam un neko nedarām, kamēr Amanda rosās. drīz atbrauc arī Līga E. un vēlāk Kriķe. ēdam, dzeram, dziedam, Amanda spēlē ērģēles. drausmīgi skaisti. gan improvizētus pavadījumus tautas dziesmām, gan Dubras Dieva jēru, gan Nīla Janga Like a Hurricane. ejam uz šķūni barot veļus. turpinām ēst, dzert, dziedāt. Līga E. pēc 23iem aizbrauc. mēs kaut kad pēc pusnakts saņemamies iet gulēt. katrai tiek sava istaba. es guļu uz matracīša dresingrūmā. guļu labi, aizmiegu ātri.
6. novembris
pieceļos otrā - pēc Amandas. drīz arī pārējās. aizejam uz šķūni aizdzīt veļus. atstātais mielasts diezgan braši noēsts. gan maize, gan pelēkie zirņi. tikai puķkāposts atstāts. savīkšam brokastis. ēdam, dzeram, dziedam, pļāpājam. ap diviem taisāmies uz māju. braucu ar Kriķi. Siguldā pārkāpju savā mašīnā. ļoti ceru, ka viņa būs pati savā nodabā nomierinājusies, bet nav. atkal nav jaudas. Amatas kalnā spiežu augšā ar 4. ātrumu, pedāli konstanti grīdā un par spīti tam krītošu ātrumu. iedegas arī check engine lampiņa. kad ir kārtīgi uzsilusi ir drusku labāk. pa ceļam uz mājām piestāju pie mammas brāļa atdot paciņu no manas mammas, kas jau nezcik dienas vazājas bagāžniekā. pasūdzos par mašīnu, Aldis sola uzzvanīt kkādam labākajam Smilčas dīzeļu specam un dot ziņu. braucu mājās. ir ļoti, ļoti patīkami pārrasties tīrā un kārtīgā mājā. vēss gan. kurinu krāsni un plīti. iemetu cepenē siermaizes. dzeru tēju. skrollēju instagramu. izlasu, ka Mimi Parkere no Low nomirusi. ļoti bēdīgi. priecājos, ka aizbraucām uz konci Parīzē maijā. šogad nomiruši jau divu manu mīļāko grupu dalībnieki (otrs Endijs no DM). jau deviņos lienu gultā, guļu uz pranamat, mīļojos ar kaķi. gribētos, lai K ir mājā. bet viņš ir Aizputē ar Santu projektu.
7. novembris
no rīta sapulce. pēc tam padaru iekrājušās lietas pie datora. vajadzētu izmantot brīvo dienu un padarīt iekrājušos dārza darbus. slinkums. ap vieniem padzeru otro kafiju un izvelkos ārā. nolasu avenes. stirnas nograuzušas gurķenes, cukurzirņus, drusku pētersīļus, pāraugušos salātus, sākušas raut ārā burkānus un piekakājušas dārzu. beidzot pabeidzu lapu grābšanu ielas malā, lai kaimiņi nedžadžo. nogrābju arī zem vecās antonovkas un savācu pēdējos puvekļus. turpinu nestādīt tulpes, ķiplokus un mammas iedoto pojeni. eju iekšā. uztaisu salātus no avokado, gurķa, turku zirņiem, olīvām un vēl kkā. uzēdu. gribas pazīmēt beidzot, bet tā arī nepazīmēju. kko notorčīju internetos.
8. novembris
no rīta sadrišamies ar K. es aizbraucu uz stalli. ejam ar Jolantu apvidū. viņa aiz lucernas lauka atradusi jēdzīgu taciņu caur mežu. zirgam atkal enerģija nāk ārā pa ausīm. sākumā runājam, ka varbūt drošības dēļ nelēkšosim, bet tad tomēr izlemjam lēkšot, tikai pirms tam vienojoties par konkrētu kursu (tas tur bērzs tālumā). nav ne vainas. zirgs ir enerģisks, bet tomēr prātā klātesošs. braucu mājās, K taisa ēst. rīsus ar dārzeņu žļurdzīti (visādi dārzeņi, daudz turku zirņi un sojas maltā gaļa). sastrīdamies vēlreiz. tad paēdam. K aiziet uz autobusu un aizbrauc uz Rīgu. es eju dārzā. vajadzētu beidzot iestādīt to fancy, mammas iedoto pojeni, bet man nav spēka darīt neko nopietnu. atkal grābju un grābju lapas. es zinu par visu to leave the leaves alone, bet mana pieredze rāda, ka tas tomēr nav visai patīkami. ne centrālajā pagalmā, pa kuru jāstaigā un jātīra sniegs. ne zem augļukokiem - nenovāktās lapās labāk pārziemo kaitēkļi. ne vnk zālienā, jo zāle, it īpaši tik siltā laikā, kā tagad, apakšā sasūt. grābju līdz sāk krēslot. eju iekšā. uztaisu bļodu ar popkornu, ieleju glāzē dzirkstošu aveņu kombuču un lienu gultā. dirnu internetā.
9. novembris
pieceļos un braucu uz poliklīniku beidzot tikt pie jaunas ģimenes ārstes (long story short - neesmu bijusi pie ģ.ā. ~5 gadus un kkad pagājšgad uzzināju, ka manējā vispār ir aizgājusi pensijā). šo man ieteica kaimiņiene, kura pati gan iet pie citas. liekas tāda pašerpa un ne ļoti laipna. nav baigi apmierināta par to, ka neesmu bijusi 5 gadus pie ārsta, pati izārstējusi sev c hepatītu utt. iedod nosūtījumu uz asinsanalīzēm, flurogrammu, sonogrāfiju aknām. asinis nododu uzreiz, uz flurogrammu arī tieku gandrīz uzreiz, sonogrāfija pēc 2 ned. braucu mājās, padzeru kafiju, ielieku somā visu, kas nepieciešams novembra vidū dodoties pārgājienā (dvieli, peldkostīmu, ūdeni, termokrūzi ar kafiju) un eju iztestēt maršrutu, kurā 7d vedīšu kolēģus. noeju apm 18 km, pa ceļam nopeldos Spicierī. ļoti forši. baigi karsts - eju garpiedurkņu sporta krekliņā ar uzrotītām piedurknēm un plānā pufaikvestē (nebūtu vējš, ietu bez vestes) un ar slapju muguru. eju raitā solī, bez pauzēm, izņemot to peldēšanu - 3h 30min. kamēr esmu prom mammas brālis ar kkādu to savu cilvēku paņem Volvo, pieslēdz pie kompja, noņem to check engine un atved atpakaļ mājās. atnāku mājās - uzēdu K vakardienas ēdienu satītu tortijās ar humusu un kimčī un salātiem. jūtos tā visai labi un priecīgi. pēc tam sāku rakstīt info par pārgājienu kolēģiem un tad kkapēc nezinkāpēc saskābstu. kkā vairāk neko negribas un uznāk drūmums. lienu gultā, dirnu internetā. un viss.
10. novembris
ārā ekstrēmi tumšpelēkdūmakains. drausmīgi grūti piecelties. braucu uz treniņu. Volvo iet kā vajag, it kā nekas nebūtu bijis. zirgs mikls un dubļains un pirms neilga brīža gājis pāri upei - kājas līdz vēderam dubļos (un vēders arī). kaut cik notīru. braucam uz treniņu. atkal manēžā, jo abi jāšanas laukumi pārlijuši. Reinis uzliek diezgan grūtus vingrinājumus ar visai īsiem/asiem pagriezieniem un 3 šķērsļiem - divi uz taisnes, viens uz diagnoāles. pašas beigās vienu paceļ jau visai augstu. Radis ir atkal drusku par eneģisku un guļas rokās, bet vismaz kaut ko domā, nav tik traki, kā pagājšreiz. pēdējās divas reizes to augsto pārlec ļoti labi - tehniski pareizi. nu tādu lecienu varētu likt zirga pārdošanas video. baigi var just to sajūtu, kā viņš uzsperas ar pakaļkājām augšā. atsoļojamies, braucam uz stalli. palīdzu Martai iztīrīt treileri, baigi aizdirsies, sen nav tīrīts. visu gan nepaspējam, jo Martai jāved suņi uz ikgadējo vetčeku. saberu zirgam piedevas, iesmeļu satrūdējušu sūdu spainīti pojenes stādīšanai, braucu mājās. joprojām drausmīgi tumšpelēks. sāku taisīt zupu no pūstošiem tomātiem un citiem dārzeņiem, ierodas K. zupa sanāk ļoti forša. paēdam. man vajadzētu iet beidzot iestādīt to pojeni. nu jau vairs nav attaisnojuma, ka nav sūdu, jo sūdi ir, bet es nevaru. padzeru kafiju un apdaru visādas epastu un līgumu parakstīšanas lietas. atkal uzrodas Decibels. baidās no Kārļa. iestiepju iekšā, viņš paslēpjas zem gultas. kad izlien, K atnes pie manis un viņš kādu laiku murrādams nosēž man aizmugurē uz krēsla.
11. novembris
no rīta pusstundas laikā, teciņiem vien, iebāžu zemē mammas iedoto pojeni, izroku daļu dāliju un tajā vietā iebāžu tulpes, tad skrienu uz Rīgu. Katkevičā tiekos ar Paulu finalizēt Arāja tāmi un mēģu plānu. diezgan depresīvi (tāmes sadaļa). tad skrienu uz zelleni. šodien zips filmē BŽS. kabinets okupēts, kur palikt nav. salieku visu, izrāde notiek, izrāde beidzas. tā ir pēdējā. novācos, šo to izmetu. atkal braucu mājās un atkal ir nepatīkami nogurdinoši - bezgalīga tumsa un lietus.
12. novembris
neaizbraucu uz stalli. intensīvi rosos, šo to izdaru dārzā, pievācu māju, sāku gatavot ēdamo rītdienas pārgājienam. vakarā sabrauc lielākā daļa pārgājiena dalībnieki - Sandra, Ance, Āris, Mārcis. iesaistu viņus ēst taisīšanā, pavakarējam un salīdzinoši laicīgi ejam gulēt.
13. novembris
sagaidām Valteru un Annu un ejam pārgājienā. iet forši. noejam savus 18 plānotos km, papiknikojam pie Spiciera, es, Ance, Valters un Kārlis nopeldamies. esam atpakaļ krēslā, viesi vēl kko uzkož, iedzer kafiju un aizbrauc. mēs aizvedam pudeles uz taromātu un nopērkam čipsus. lienam gultā un sākam skaīties Rings of Power. daudz kas kaitina un liek uzdod pārāk daudz jautājums. kas laikam nav augstas kvalitātes rādītājs.
14. novembris
no rīta sapulce. daži kolēģi tādi kašķīgi. visādi čakari ar plānošanām un sapuzlēšanām ar cirku. rīts saulains un ļoti (relatīvi) auksts. bijusi salna, viss kraukšķīgs. pēc tam dirnu un daru kko pie datora. saņemos braukt uz stalli. pa ceļam baigi, baigi bieza un blīva migla. aizbraucu, ievedu zirgu stallī. atnāk videozvana saite no terapeites. bļe, esmu aizmirsusi. sēžu mašīnā, terapeitējos. neesmu izpildījusi iepriekšējo mājasdarbu, bet man iedod vēl vienu klāt. sarunājam, ka tiksimies reizi 2 nedēļās, jo man nav naudas. pēc terapeita, man nav vairs baigi laika zirgam, jo K 14 jābrauc uz Rīgu un man līdz tam jāatdod viņam Volvo. pacienāju zirgu ar sulu čužiem, izejam mini līkumiņu pie rokas un braucu mājās. esmu klāt bez desmit divos, K vēl paunājas, fiksi uztaisu viņam 2 līdzņemamos sendvičus, viņš aizbrauc. ir nopļāvis daļu no zāles un atkal saticis stirnu dārzā. dzeru kafiju, ēdu maizītes, negribas iet ārā. tā arī nodirnu. padaru kko Arājam, salieku mēģus kalendārā, uzrakstu visiem par mazajiem honorāriem. Vērdiņš piekrīt. Matīss kko šķobās. nu, jā, saprotami. es arī šķobos. visu laiku domāju, ka šovakar noteikti pazīmēšu, bet to tā arī nedaru. raizējos par vēl vienas draudzenes mentālajām un alkohola problēmām. kkā baigi nomācoši, man jau diezgan pietiek ar kaķu kaku draudzenes zaudēšanu, negribas visam tam pašam zaudēt vēl vienu. šī draudzene gan ir highly functional un nekādās kakās neslīkst. toties daudz dzer, ir neizturami iritabla, vnm izbesījusies un viņai visu laiku viss riebjas. uztaisu kārtējo tako salātu variāciju, ko ņemt rīt līdzi. kko uzēdu arī uzreiz un noskatos 4. Rings of Power sēriju. pēc tam ļoti, ļoti saņemos un nokopju virtuvi, nomazgāju traukus utt. tad lienu gultā un skatos 5. Rings of Power sēriju. ienāk Decibels un noguļ pie manis līdz puspieciem no rīta.
15. novembris
ārā atkal parasti pelēks un mikls. pieceļos, iekurinu krāsni, iekurinu plīti. sāku manuāli pārrakstīt trūkstošos kontaktus no vecā uz jauno telefonu. nekādi backup un ķeksīšu likšana nelīdzēja. rāda, ka ir svaigi bekapojies uz icloud, bet tas, ko man vajag tur nava. eju uz busu 11:40 un braucu uz Rīgu. autobusā drusku paguļu. izkāpju, eju uz stokmanu čurāt, jo negribas maksā 50 centus par tizlo autenes tualetu. izmetu līkumu pa centru, Humanā dabūju smuku ģemperi ar putniem un jāšanas legingus ar silikona gripiem, Otrajā elpā - eleganti puķainu blūzi. ar 21. busu braucu uz Āgenskalnu, pavadu kādu brīdi apstaigājot visus veikalus un meklējot mini vecrīgas izrādei, atrodu Drustu konditorijā. eju uz Zelleni, uzlieku izrādi. uz izrādi atnāk Levita kundze. es arī nolemju noskatīties - sen neesmu redzējusi un šī ir priekšpēdējā reize. baigi forša. man ļoti patīk Klāva izrādes, ar Klāva tekstiem. fiksi novācos. K ir atstājis man Volvo - braucu pie Sandras uz biologu tikšanos (mūsu LKA kursabiedru čatu sauc "Biologi"). ir Linde, Ļenka un Zuz (un Sandra pati, protams). man ir kkā grūti pieslēgties, jūtos nogurusi un distant. Linde, kam sēžu blakus, šausmīgi skaļi runā. tēmas arī tādas - nezkāpēc runājam par Karmas latviešiem (neesmu joprojām noskatījusies nevienu epizodi - tāpēc īsti nevaru iesaistīties) un vēl kkādām diezgan bezjēdzīgām tēmām. uznāk miegs. braucu uz Saļiku - kopā ar Ļenku. viņai vajag uz Ikšķili. aizvedu viņu līdz Sauriešu Koolam, kur viņu pārņem dzīvesdraugs. Saļikā visi jau guļ. un viesistaba, kas robežojas ar kaķu kaku ex-draudzeni (durvis, protams, stāv aizvērtas visu laiku) smird pēc kaķu kakām. ceru, ka varēšu aizmigt tajā smakā (un rīt pēc tās nesmmirdēšu), bet esmu nogurusi un aizmiegu praktiski uzreiz.
16. novembris
diezgan laicīgi pamostos. ieeju dušā, kko patorčīju. paēdam mammas pupu zupu un braucam uz Rīgu. man vajag uz Zelleni, K uz Ādmiņu ielu. viņš izlaiž mani pie Origo, es uzreiz saprotu, ka mašīnā palika telefons, vicinos ar rokām, bet K neredz un aizbrauc. drusku sabēdājos, bet atceros, ka man somā ir vecais telefons, ieeju Origo, noķeru ļoti, ļoti vāju publisko vaifaju, sazinos ar K un jau pēc mirkļa dabūju savu telefonu. negribas braukt uz Zelleni. paklīstu pa Origo Rozes grāmatnīcu. saņemos un braucu uz Āģi. salieku visu mēģim ar TV. eju uz pa veikaliem iepirkties baklažānu izstādes atklāšanai.
17. novembris
no rīta abām mašīnām maina riepas. ideālāku taimingu nevar iedomāties. K saka, ka serviss pilns ar cilvēkiem, kas lūdzas vai nevar paņemt viņu mašīnas un nomainīt. mūsējās jau bija pierakstītas uz šodienu jau krietni iepriekš. braucu uz stalli. ārā ap nulli. liekas baigi auksti. droši vien tāpēc, ka mitrs. visi zirgi mājās, tikai Selfa un Radis ganos. eju pakaļ, atvelku abus. sapaunājamies, braucam uz Valmiermuižu. jājam ārā. visdrīzāk pēdējais treniņš ārā laukumā, jo sola mīnusus un pamats kļūs nejājams. sanāk ļoti labs āra sezonas noslēgums - laikam pirmo reizi uzlecam 1.10 m augstu šķērsli. vismaz neatceros, ka iepriekš būtu lekuši tik augstu. lecam droši, bez bailēm. Reinis kaut kā prot piedāvāt tādas nedarītas/jaunas lietas ļoti casual veidā. tā, ka nav nekāds big deal, vnk darām un viss. tas man viņā kā trenerī ļoti, ļoti patīk. es viņam ļoti uzticos. braucam uz stalli, izpaunājamies. saberu piedevu trauciņus - šobrīd zirgs ēd 1. mikroelementu basemix, 2. e vitamīnu, 3. bosvēliju, 4. kurkumu, 5. zāļu tējas mix (sausā veidā, pa saujai dienā), 6. čagas pulveri, 7. kamelīna eļļu, 8. jūras sāli. braucu mājās, jūtos nosalusi. treniņā gan bija karsti, bet pēc tam atdzisu. K ir uzcepis kartupeļus, paēdam ar mammas skābētajiem kāpostiem un ceptu olu un lociņiem. atlikušo dienu mētājamies pa gultu, kopā ar kaķi. K brīžiem pastrādā. bet noskatāmies līdz galam Rings of Power. kopumā ok seriks, lai gan liek man uzdot pārāk daudz jautājumu un ir visādas neloģiskas lietas un vietas.
18. novembris
ārā mīnusi un snieg. uztaisu K līdzņemamos sendvičus, norādu, ka viņam jau tagad jāņem līdzi SN velkamas drēbes, jo viņš līdz tam vairāk mājās nebūs. K aizbrauc, izklausās, ka Fordam steidzīgi jāpērk aķis. nekādu baigo svētku nebūs - K prostatas mēģis, es viena pa māju. padzeru kafiju, eju ārā. lādu sevi par slinkumu - neizraktajiem kannu gumiem, neiestādītajiem ķiplokiem. visu laiku snieg. iestādu ķiplokus. izroku kannu gumus. novācu burkānus. izroku dālijas. izraustu no dobēm pāris tačkas ar nosalušiem augiem - pāraugušiem salātiem, samtenēm, kliņģerītēm. samulčēju iztukšotās dobes. apgriežu mārtiņrozes un dažus vēl neapgrieztos flokšu cerus. izlaistu priekšpēdējo vēl neizlieto lietus ūdens toveri. viens vēl paliek. sameklēju šķūņaugšā sniega lāpstu. ieroku siltumnīcā lavandu podus, kas vasarā stāvēja pie lieveņa. cimdi izmirkuši, sāk salt rokas un jūtos baigi nogurusi. eju iekšā - izrādās pagājušas tikai divas stundas. uzzinu, kāpēc tik ātri piekusu - sākas mēnešreizes. sagrabinu brokastis no visādiem atlikumiem - pēdējā maize, kas mājās, pēdējais siera stūrītis, gabaliņš tofu, vēl šis tas. iekurinu krāsni, iedzeru pretsāpju tableti, eju atlaisties. sāku lasīt grāmatu, bet drīz uznāk miegs. aizmiegu un pāris stundas noguļu ļoti neērtā pozā - kā zārkā, uz muguras. jo man uz vēdera guļ kaķis un ir ļoti patīkami silts un smags un palīdz pret mr krampjiem. kkad ap pussešiem pamostos. liekas baigi auksts. lievenī termometrs rāda -4, joprojām sīki snieg. rudens beidzās gandrīz tikpat pēkšņi kā vasara. kurinu plītu, uzlieku vārīties ļoti īzī zupiņu - burkāns, puravs, ķiploks, selerija, turku zirņi, kaltēta sērpiepe, buljona kubiņš, rīsu nūdeles. kamēr vārās, izmazgāju matus (jo tīri mati ir labsajūtas stūrakmens). paēdu zupu, iedzeru kafiju, lai gan vispār ir pārāk vēls kafijai. ap pusvienpadsmitiem saņemos iziet pastaigā. santutulējos kā es normāli tuntulējos uz par -10 zemākām temperatūrām. parkā smuki. šur tur saliktas svecītes. noķeru drusku svētku sajūtu. pie Tepera mašīna nevar tikt augšā pa pavisam lēzenu slīpumu. vairākas reizes ripo atmuguriski un sāk no jauna zāģēt ar pirmo augšā. toties pa Mūrnieku ielas stāvo slīpumu mierīgi uzbrauc velosipēdists. tiesa gan griežoties pa kreisi uz Mētras ielu viņš saslīd un nogāžas. tālāk aiziet viegli klibodams un riteni stumdams pie rokas. atnāku mājās, lienu gultā, paskatos vēl kkādas muļķības jūtjūbā.
19. novembris
kaķis ap 7 grib ārā un drīz pēc tam atkal iekšā. liekas, ka vairs neaizmigšu, bet aizmiegu un noguļu līdz 10. joprojām snieg. jeb atkal? padzeru kafiju aizbraucu uz stalli. izejam ar Martu apvidū.
20. novembris
roku sniegu, ļoti daudz sniega. spīd saule. kaut kad beidzu rakt sniegu un vēl pirms noriet saule paspēju iziet pastaigāties. eju Pilskalna virzienā, drusku caur purvu un tad līkumu pa Pilskalnu. visur bērni šļūkā ar ragaviņām, daudz kur jau iebraukta distanceņu špūre. ļoti smuka diena.
21. novembris
no rīta sapulce. pēc tam braucu uz stalli. eju apvidū. ārā diezgan pelēks un tumšs. beidzot piemēru Radim augustā pirkto lietus/āra segu. der labi. domāju sākt izmantot. viņš nesalst, bet pagājšziem nometa svaru, jo zobi paliek aizvien sūdīgāki. sega palīdzētu kompensēt šo problēmu, vismaz pagaidām.
22. novembris
pa dienu kaut ko kluknēju, tad braucu uz Pisties vai dzīvot ģenerāli. pimpim ir lateksa kostīms, ar kuru nevaru dīlot, jo, kā uzzināju JRT Mielasta laikā - man ir lateksa alerģija. pārējie kostīmi ir ok. izrādes laikā man 2x jālien zem podestiem un jāpārgriež striķītis lai nokrīt aizkars. tāpēc pilnu izrādi tā arī neredzu, bet cik redzu it kā ir ok, bet kkas pietrūkst. nezinu. Tesas muzons ļoti, ļoti foršs. viņiem piestāv siņķiks.
23. novembris
no rīta Kronis mani savāc, braucam uz Ikšķili. Kronim nepatīkams pārsteigums, ka izrāde notiks aktu zālē, nevis klasē, kā prasa izrādes specifika. es to uzzināju vakar vēlu vakarā no Annas. ir kkādi nelieli tehniski sarežģījumi, Reinis neceļ, bet visu atrisinām. izrāde diezgan sūdīga, nu tā vidēji ņemot. Kronis aizskrien uz vilcienu, es novācos, braucu uz Saļiku, skrienu dušā, velku kleitu. 16 jābūt pie Paulas, K mani izlaiž un aizbrauc uz zelleni izkraut rekvizītus. mums ir sapulce ar 10 picām un šampaniešiem. parunājam tipa kko nopietnu, bet to nav iespējams darīt ilgi. taisāmies uz SN, mēs ar Kroni pirmie iekāpjam taksī un baigi laicīgi jau esam Dailē. zvanu K, lai brauc šurp. kko grozāmies, sarodas pārējie. vajag Lībiešu kopbildi, bet joprojām nav K. aizeju pačurāt, nāku atpakaļ, pēdējā brīdī ielecu kopbildē. Ojārs dzen visus augšā. uzejam, apsēžamies, pēkšņi dod balvas labākajai mūzikai un... Kārlis dabū! tāda sirreāla sajūta, bet vismaz uzreiz miers. pēc tam var mierīgi sēdēt un priecāties par citiem balvas dabūjušiem draugiem. uzreiz sāk nākt miljons apsveikuma ziņu. ceremonija šogad visai raita un neizstiepta. Kažas video arī pārsvarā smieklīgi. pēc oficiālās daļas beigām mazliet uzkavējamies. uzstājas Labvēlīgais tips, bet dejot tā baigi negribas. drīz sāk nākt miegs. ap pusnakti dodamies mājās un ap diviem esam klāt un ejam gulēt.
24. novembris
vakar Reinis atsūtīja ziņu, ka šodien jāved zirgi uz Riebiņiem, tāpēc treniņš atcēlies. uz stalli arī neaizbraucu. visu dienu pārsvarā gulšņājam un neko baigi prātīgu nedarām. es drusku uzburstoju par to, ka man trūkst uzmanības un man veltīta laika. principā jau kopš vasaras. jo K taisīja savu ierakstu, tad mūziku dārzam, tad kopā ar Tesu mūziku Pisties izrādei un tagad vēl taisa Liels un mazs haltūru un ZSV putekļus. izejam nelielā pastaigā, jūtos diezgan sabozusies.
25. novembris
pieceļos, iečurāju trauciņā, braucu uz poliklīniku. nododu urīna analīzes, eju uz sonogrāfiju. sonogrāfe tāda ne visai laipna. bet izrakstā rakstīts, ka visi mani iekšējie orgāni ir homogēni. tas ir praktiski vienīgais vārds, ko spēju salasīt. skrienu mājās, dzeru kafiju, paunājos, braucam uz Rīgu. klausāmies Huberman Lab epizodi Nutrition for Mental Health un nolemjam pamēģināt low carb eksperimentu no 28.11. - 18.12. Es izkāpju centrā, jo man tik ātri nav ko tur darīt. izmetu līkumu pa pāris humanām, grāmatveikalu, h&m un braucu uz H20. sagludinu kostīmus. izrāde sākas. K kkāds murgs ar basu (precīzāk pedāļiem un pedāļu elektrību). pārgriežu vienu striķīti, pārgriežu otru. izrāde beidzas. ir neliels banketiņš. napoleons un burkānlašmaizes no Terapijas, dzērieni no Valmiermuižas. ballītes lielākā izklaide ir kāds viesis, kas palicis uz ballīti un draudzīgi aprunājas ar praktiski visiem no mums, bet mēs neviens nezinām kas tas ir un kā viņu sauc. tipa baigi redzēts. mīklu atrisina Paula - viņa zina. braucam uz Saļiku. lieku mazgāties izrādes drēbes, gaidu kad izmazgāsies, izžauju. eju gulēt. kāpņu laukumiņā starp vannasistabu un žaujamo istabu ir kaķu čura. nu tas laukumiņš ir īrnieces pusē. smird arī traki. eju gulēt.
26. novembris
samērā ilgi noguļu. nomazgājos, padzeru kafiju. gribu sarakstīt pāris nesarakstītās dienas uz atpakaļu, bet to neizdaru, jo sāku darīt citas lietas datorā. K jābūt ātrāk, viņš aizbrauc ar fordu. es vēl kko kūkoju pa Saļiku. ap kādiem diviem arī sāku braukt. sasnidzis daudz sniega, joprojām snieg. un ir ap nulli. uzreiz jūtu, ka ceļš baigi slidens. izgriežos uz Rīgas ielu, braucu pa galveno un tad, bļe, pirms pārbrauktuves kkāds lohs (vai lohe) no kreisās (stacijas) puses vnk izgriež man tieši priekšā. pirms pārbrauktuves ir kalniņš un viņam neiet baigi ātri. es metu pa bremzēm, mašīna slīd, es ar vienu roku turu stūri, ar otru spiežu skaņas signālu. skatos kā volvo kreisais purna stūris neglābjami tuvojas tā loha labajam pakaļējam, liekas, ka no way izvairīties no sadursmes. baigi kur raut malā arī tur nav. tā ir arī dzelzceļa pārbrauktuves zona. kkā pilnīgi neticami, tiešām par mata tiesu nesaduramies. lohs vāri pamirkšķina avareikas. es dusmīgi ierubīju tālos. viņš vēlreiz vāri pamirkšķina avareikas. un brauc uz 20 km/h man pa priekšu līdz šosejai. jūtos drausmīgi sabijusies un drausmīgi dusmīga. aiz manis neviens nebrauca, nahui nevarēja pagaidīt un veikt savu kreiso pagriezienu pēc tam. iebraucu akropolē. man vajag jaunas džinsas. tur ir drausmīgi. jo ir sestdiena (es kkā lielveikalus, ja vispār apmeklēju, tad darbdienu pirmajā pusē, kad tur viss ir tukšs un kluss) un viss čum un mudž. pāris veikalos pamēru pāris džinsas, nevienas nepatīk. eju prom. braucu uz zelleni, paņemu kasti ar kvfr kulīšu merchu, iebraucu Olimpijā iztērēt Rimi dāvanu kartes, ko K dabūja par piedalīšanos kkādā austiņu testā. kko sapērku, braucu uz H20, sagludinu kostīmus, instruēju brīvprātīgās. izrāde sākas, pārgriežu pirmo striķīti, pārgriežu otro, sāku vākt nost beksteidžu un krāmēt kaudzē promvedamās lietas. pēc izrādes ir pauze un mini pārbūve un tad Tesas pop-up/pārsteiguma koncis. man kkā liekas, ka gan jau nepalikšu uz visu, jo esmu nogurusi un vēl pa to sniega šļuru jātiek līdz mājām. bet apsēžos pie video kompja un, ja var sēdēt, tad nekāda vaina. koncis kruts, baigi smuki izskatās ar izrādes paltraku un 2 dažādām projekcijām. pēc konča gan taisos uzreiz prom. K paliek Saļikā, viņam vēl rīt nobūve. ceļš ir diezgan ok, jo snigšana jau pāris stundas kā rimusies un iebrauktas pieklājīgas sliedes. iebraucu Siguldā pačurāt. ir kkādi vienpadsmit vakarā un viss pilns ar bembjiem. visas tanka stāvvietas pilnas. vienam arī bamperis tāds pašķaidīts un piestiprināts ar savilcējiem. kamēr brausēju spotifaju, vēl viens bembis sānslīdē ielido benzīntakā. t.i. pompozi iebrauc, bet nekur neietriecas. braucu tālāk. piepildās manas pārdrošās cerības - manā virzienā nebrauc un nav jāapdzen pilnīgi neviena fūre. drusku pēc pusnakts esmu mājās. mamma vēl neguļ. gaida. notīrījusi daļu sniega.
27. novembris
noguļu līdz 10, izlienu no gultas pusvienpadsmitos. padzeru kafiju. neko negribas. mēģinu saņemties. salieku pa vietām izmazgātās drēbes. saņemos. eju ārā, tīru sniegu, sanesu malku, braucu uz stalli. tur viss tukšs un kluss. saberu piedevu trauciņus. zirgam dibens atkal notecējis ar running fecal water. nomazgāju. saseglojos, ejam divata apvidū. Melnis atvelkas līdzi. viņš tipa nedrīkst, bet pats to apzinādamies, viņš nenāk uzreiz. pievienojas labu gabalu no mājām, jo zina, ka es vairs nepūlēšos viņu aizdzīt. foršs, mīksts pamats. izejam uz lucernas lauku, satiekam vienu stirnu. lēkšojam. baigi forši. tā mīksti un smooth. pēkšņi saplīst kāpšļu siksna. zirgs sabīstas no spējā trokšņa un uz pāris tempiem ieslēdz turbo ātrumu, bet drīz vien apstādinu un ejam atpakaļ meklēt kāpsli. atrodu. vnk diegi atiruši. pizģec. siksnas jaunas nopirku pie oficiālā šīs firmas izplatītāja aka mana ex kaķu kaku draudzene. protams, čeka vai rēķina nav. zirglietām gads ir nieks, turklāt es šos seglus lietoju tikai apvidū, uz lekšanas treniņiem lieku citus (tiem man ir padsmit gadus vecas kāpšļu siksnas, kuras bija jau nezcik ilgi lietotas jau tad, kad es iepazinos ar savu zirgu un nāca viņam līdzi pūrā). esmu sapīkusi. nezinu kā to risināt. rakstīt ex draudzenei negribas, viņa man nav atbildējusi uz jūlijā rakstītajām ziņām par citu tēmu (un pildījusi solījumus). uzkāpju atpakaļ zirgā, soļojam mājās. tā arī kārtīgi neizkustējušies. pie šosejas Melnis, protams, neklausa un izskrien uz ceļa priekšā mašīnai. un klimst pa ceļa vidu asti luncinādams. noseglojos, pacienāju zirgu ar sabriedušu putru (lucerna un biešu graizījumi). braucu mājās. kamēr biju prom ir atbraucis K. kko uzēdu, nāk miegs un ir auksti. eju vāļāties pa gultu. skrollēju telefonu, vēlāk paskatāmies pāris Young Sheldon sērijas.
28. novembris
no rīta sapulce. beidzam jau pusstundas laikā. padzeru kafiju. tad terapeite. neesmu atkal izpildījusi mājasdarbus. nu jau bija divi. nekas, diezgan jēdzīgi parunājam. par dusmām un par mammu. pēc tam nevaru nekam jēdzīgam saņemties. kaut ko kūkoju. mamma aizbrauc ar autobusu 14:45. es visu dienu nodirnu pie kompja, bet neko baigi prātīgi nedaru. uzzinu ka no Gētes institūta dabūt naudu Arāja izrādei nav reāli. jāsaņemas varbūt uzrakstīt kaut kādai ebreju apvienībai, lai gan maz ticams, ka gribēs atbalstīt. sakārtoju kvfr zsv kartīšu adresantu šītu. vakarā K uzstāda ultimātu - vai nu viņš iet gulēt vai mēs skatāmies Crown jauno sezonu. es izvēlos Crown, bet skatos tikai fakultatīvi, jo paralēli rakstu epastu ghostiem par saplīsušo kāpšļu siksnu. ielieku postu arī Ghostu fb grupā. pēkšņi atraksta arī ex draudzene, uzreiz piedāvā iedot citas siksnas tikai brūnas. uz manu komentāru, ka nesazinājos ar viņu, jo viņa man kopš vasaras nav atbildējusi uz nezcik ziņām viņa nekā nereaģē. nujā, sajūta tāda, ka tiklīdz kkas apdraud viņas publisko tēlu un ārējo pasauli (tb ghostu dīleres un gudrās zirdzinieces statusu) tā viņa reaģē. bet kas attiecas uz nepublisko sektoru tb privātajām attiecībām (t.i. ar mani) tas ir pofig. jo to neviens neredz. diezgan skumji, ka tā.
29. novembris
pamostos desmitos. man laikam sabojājies foršais miega režīms. padzeru kafiju un braucu uz stalli. ar Jolantu sarunāts iet kopā jāt uz lauka. kamēr braucu K raksta ziņas, ka pa pagalmu defilē stirnas. sākumā labdabīgi pabiedējam zirgus ar zilu fitnesa bumbu, tad saseglojamies un ejam uz līdzenāko ganu pļavu. mani vispār garlaiko laukuma darbs - viss, kas nav saistīts ar lekšanu. bet viss tas garlaicīgais ir baigi noderīgs gan lekšanai, gan zirga fiziskajai sagatavotībai. tāpēc cenšos un mēģinu šādus tādus iejādes vingrinājumus. kaut ko muļļājamies, zirgs sākumā palēns, uz lēkšiem pamostas un paliek ātrs. gribu paslīpēt kājumaiņas uz diagnoāles, bet šams diezgan ieskrienas. man grūti viņam konkrēti prasīt to kājumaiņu vienlaicīgi ieturot, bet viņam grūti savākties un mainīt tās kājas tādā ātrumā. bet sanāk jau, tik nav precīzi un ritmiski. atsoļojamies, noseglojamies, braucu mājās. iebraucu maximas taromātā beidzot atbrīvoties no pisties pirmizrādes pudelēm. saraušu 8 eur. ieeju maximā sapērku barību, braucu mājās. K tieši beidz vārīt sēņu krēmzupu. paēdam, padzeram kafiju. K aiziet uz studiju. es skatos pa logu kā stirnas ēd manus keilus un pētersīļus un zemeņu lapas un nolasa sažuvušās, nenolasītās ērkšķogas. K atnāk no studijas, pa pēdējo gaismu paspējam uz āliņģi. iepriekšējā reize bija pārgājiena dienā, kad vēl bija virs +10 grādiem ārā un kādi +8 ūdenī. tagad ir drusku psiholoģiski grūti, jo sniegs un ledus un krietni aukstāks. bet kā jau vienmēr - forši. braucam mājās, K kko strādā pie cirka egles muzona, es sacepu pildītus šampiņojnus. stirnas atkal ganās dārzā un vēlāk arī apguļas manās avenēs. nosveram kaķi. pizģec - ar visu diētu 7,4 kg. nezinu ko lai dara, viņš īstenībā mājās nemaz neko daudz neēd. gan jau pie kkādām tantītēm. ap deviņiem jau lienu gultā. ar kompi. un sarakstos ar Ghost seglu darītavu par kāpšļu problēmu un komunikāciju ar LV dīleri (aka manu ex kaķu kaku draudzeni). sola man atsūtīt jaunas, cita veida kāpšļu siksnas.
30. novembris
K kkādā nakts vidū zvana modinātājs - viņš iemet špicku iepriekš sakrautā krāsnī un liekas atpakaļ gulēt. diemžēl esam abi kkā pamodušies (ir pusseptiņi) un kaut kā neizdodas vairs aizmigt. kādu laiku cenšamies, bet nesanāk, tāpēc ceļamies augšā. krāsns ir paspējusi izkurēties, braucam uz Rīgu - uz cirka atklāšanu. kamēr notiek nīkšana un gaidīšana, uztaisām kvfr zsv kartīšu parakstīšanas konveijeru. bilde ir drausmīga. var sūtīt pa taisno uz awkward family photos IG (tāds eksistē un es tam sekoju). žēl, ka bildei nevar pielikt klāt to pašu fotogrāfēšanās pieredzi. drusku paokšķerēju pa cirku, baigi daudz kas mainījies un vispār jau baigi smuki un forši. mūsu nākotnes kabinets gan izskatās baigi traki. tur vēl ļoti tālu līdz kabinetam. bet kad tur būs grīda un normālas sienas, tad vajadzētu būt baigi forši. tad ir visādas uzrunas un kko padzied tautumeitas. tiklīdz ir pieklājīgi, tā braucam uz zelleni pakoties. es, Ance, Anna un Paula pakojamies, K sēž visā tajā juceklī pa vidu un mēģina strādāt. sapakojam praktiski visu kabinetu un daļu no noliktavas (to daļu, par kuru man ir kkāda saprašana). pirms četriem esam daudzmaz pabeigušas. Kronis uzmēra Omju bikses, drausmīgi par lielu. aizbrauc uz Olimpiju iešūt. K ienāk SN balvas nauda. viņš visu pārskaita man, jo manā kontā ir ļoti bēdīgs stāvoklis. uzēdu līdzpaņemtās pildītās sēnes, kas vakar palika pāri. tā ir pirmā mana ēdienreize un krietni ar īsu. K ir termosā zupa. izeju paelpot svaigu gaisu un atnest kolēģiem kafijas. aizeju uz rimi kkā ēdama meklējumos, bet nekā nav. nesaprotu ko varētu tādu nopirkt un īzī apēst un kas atbilst low carb eksperimentam. tā arī neko neatrodu, paņemu narvesena kafijas, eju atpakaļ. palaižu izrādi. izrādes laikā vajadzētu iziet cauri un sagludināt Omju kostīmus, bet vairs nav spēka. rīt. izrāde beidzas, satieku Sandru, rasbīti, kaut ko vēl. 2 cilvēki drausmīgi ilgi neiet ārā no zāles, visi gaidām, lai varētu doties mājās. sagaidām, braucam, piestājam Brīvībsielas Lidlā pēc lētā, labā tofu. viņš gan vairs nav tik lēts, kā bija vēl pavisam nesen. drausmīgi gribas ēst. nopērkam piknik siera nūjiņu paku un mazu paciņu ar sālītiem zemesriekstiem. Marta atsūta ziņu, ka Reinis slims un rītdienas treniņš atceļas. stulbi, es tikai tāpēc braucu šovakar mājās, būtu palikusi Saļikā un ietaupījusi degvielu (un rīt būtu varējusi piedalīties mantu vešanā). mājās auksti. praktiski uzreiz arī ejam gulēt.
1. novembris
no rīta braucu uz Vecmīlgrāvi. Vēlēšanās Vecmīlgrāvī. diezgan ok izrāde. Kronis aizskrien, es palieku gaidīt kamēr ļoti nelaipnas ēdnīcas tantes ieliks lielajā mazgātājā izrādes traukus. ok, nelaipna ir tikai viena, toties ļoti, ļoti nelaipna. sagaidu, novācos, braucu uz Saļiku, bet kaut kur pirms Vairoga ielas pārvada nenogriežos tur kur vajag. tāpēc aizbraucu līdz Ikea. tad braucu uz Ķengaraga ielu samaksāt par rasolu un atdot transporta kastes. tad uz Saļiku. Rumbulā ir kkāds neprātīgs sastrēgums. pēc tam braucu mājās. tele 2 atsūta ziņu, ka ar janvāri jūtami pieaugs internetrēķins.
2. novembris
pamostamies ap astoņiem. K iekur krāsni un plīti. es gribu sagatavot publicēšanai oktobri. bet tomēr nepaspēju. 11 jābrauc uz Rīgu. braucam, pie Alfas ar melniem dūmiem deg mašīna. dziedāšana. Dārzs. izrāde beidzas. nokrāmējos, braucu mājās. tumšs, līst, baigi nogurdinoša braukšana.
3. novembris
ceļos, taisos, braucu uz treniņu. Marta ar Jolantu brauc uz ganiem zirgus, es ar viņām. sagaidu, kad paēd, ejam uz stalli. zirgs slapjš, nav ko īsti tīrīt. uzlieku vnk flīseni un ceru, ka kaut cik nožūs. Martai vēl visādi darbi, kavējam treniņu. šoreiz pārāk pielijis arī mazais laukums, atklājam manēžas sezonu. Reinis sākumā saka - izskatās, ka puika šodien tāds lēns. bet es jūtu, ka īstenībā nav. protams - kā parādās vingrinājumi ar kārtiņām un šķēršļiem, tā kungs pamostas un saaktivizējas un kļūst grūti valdāms. grib skriet, bet negrib domāt, attiecīgi ar uzdevumu pildīšanu iet grūti. braucam uz stalli, izkrāmējos, nolieku zirgu ganos, pārģērbjos civilajās drēbēs, braucu uz Valmieru. sarunāts, ka savākšu no tā čaļa savu saremontēto veco telefonu. baigi vajag, lai pārliktu smart id. viņa nr man nav, sarakstījāmies mesendžerī. ziņas nedeliverojas, piezvanīt nevaru. mums FB viens kopīgs draugs - Inārs. domāju, moš viņam ir tā čaļa nr. rakstu Ināram, Ināram deliverojas, bet viņš nelasa. dabūju no K Ināra nr, zvanu, neceļ. sāku braukt prom no Valmieras, Inārs atzvana, čaļa nr viņam nav, bet mēģinās uzzvanīt mesendžerī. iebraucu circle k - paņemt kko apēdamu un pagaidīt vai šim visam būs kāds rezultāts. nav. braucu uz Rīgu. jau esmu gandrīz zellenē, kad čalis atraksta, ka nu ir mājās un var braukt pēc telefona. ielaižu aktierus/dejotājus zālē, dirnu kabinetā. K beidzas mēģis, viņš piedāvā pagaidīt izrādes beigas un aizvest mājās manu mammu, kas nāk skatīties izrādi. esmu ļoti priecīga, jo baigi negribējās braukt to līkumu caur Saļiku. palaižu izrādi, tikko ir sākusies, kad atnāk rasbainieks. diemžēl režisoru pāris ir devis pavēli kavētājus nelaist. nevaru arī neko muhļīties, jo Elīna pati skatās izrādi, Gediņš ir tepat kabinetā. stulbi, bet neko darīt. ejam uz kabinetu, atdodu rasbainieksam grāmatu, paļāpājam. kkāds velns mani rausta aiz mēles - izspļauju bezjēdzīgas tenkas. izrāde taisās beigties, rasbīts aiziet. novācu izrādi. braucu mājās. esmu jau Brīvības/Matīsa, kad zvana Dārta. esot ceļā pēc tējām. bļe, esmu viņai uzrakstījusi, ka būšu zellenē nevis līdz 20, bet 21. labi, ka zellenē kolēģi vēl pārbūvē zāli un tēju maisiņu esmu atstājusi kabinetā. sarunāju, ka Āris viņai atdos. kaut kāda nekomunikācijas un nesatikšanās diena. sākumā liekas, ka braucas labāk nekā vakar, bet tad sākas bieza un ļoti slapja migla un paliek grūtāk. Siguldā ieleju degvielu (dīzelis maksā 20 centus dārgāk nekā 95 benzīns), nopērku Circle K vēl kko ēdamu un turpinu braukt. drausmīgi, drausmīgi nogurstu. Rikardo mani sagaida. lienam gultā.
4. novembris
kaķis ap septiņiem prasās ārā. vairs neaizmiegu. ap astoņiem ceļos, kurinu plīti, taisu kafiju. 9 terapeits. viņa liek man uzzīmēt karti problēmai par ko runājam. sanāk kaut kas ļoti tolkīnīgs, ar vulkānu, kurā iesprūdusi liela metāliska ieža lode, centrā. viņa pirmo reizi uzdod mājasdarbu - izdomāt stāstu par to, kas bija pirms tam. nu līdzīgi kā pirms Gredzenu pavēlnieka ir Hobits. iekurinu krāsni. sazvanos ar Anci par Arāja kontu valsts kasē. uzēdu vārītās maizes (tā mēs saucam sviestmaižu tosterī pagatavotas siermaizes). esmu pieteikusies doties uz uzņēmējdarbības pēcpusdienu Smiltenē, bet neizsakāmi negribas. jau uzvelku ne-mājas drēbes, kad salūztu un uzrakstu epastu, ka diemžēl nebūšu. jūtos atvieglota. beidzot iepostēju cibā oktobri un braucu uz Valmieru. dabūju savu veco telefonu, samaksāju par to 30 eur, braucu uz stalli. ārā drausmīgi pelēks, debesis zemas un blīvas. jūtu, kā man aizvien vairāk trūkst gaismas un saules. saberu zirgam piedevu trauciņus, eju uz ganiem. pelēkuma neiedvesmota nesaņemos jāt, izejam līkumu pie rokas gar fermu un atpakaļ. protams, tieši braukā lielās vircas laistāmās mašīnas - lej vircu uz tīrumiem. visur smird. nolieku zirgu atpakaļ ganos, braucu mājās. jau krēslo. iebraucu topiņā pēc svaigiem dārzeņiem un zaļumiem, bet kaut kā nopērku arī dārgo ne-roltonu. braucu mājās, ēdu to, papildinātu ar lociņiem, kimčī, avokado, grauzdētu sezamu. iedzeru otro kafiju un saņemos mājas kārtošanai un tīrīšanai. neatceros, kad pēdējo reizi mazgāju grīdas. pārlasu arī tomātus, vienā groziņā viss slikti, vienā no slāņiem notikusi masveida pūšana, viss slapjš un riebīgs un pretīgs. apkārtējo slāņu tomāti jāskalo, karoč lieka ņemšanās. beidzot uzrodas Decibels. pavēlu vakarā nesu puvekļu spaini uz kompostu un viņš sēž uz skapīša lievenī. sākumā negrib doties rokās, bet tomēr viņu sagrābju, mīļi spiežu pie krūts un mīļoju. viņš murrā un liekas noilgojies, bet joprojām ar šaubu ēnu acīs. uz brīdi ienāk iekšā, bet drīz laužas ārā. ēst neēd. mazgāju traukus, vēl jāizmazgā virtuves grīda, viss drausmīgi apnicis, bet saņemos un izdaru līdz galam. būtu gribējusi pabeigt pāris stundas agrāk un tad mierīgi pakūkot tīrā mājā (tīra māja uz mani vienmēr iedarbojas nomierinoši). bet ir jau pusnakts. rīt jāceļas un viskkas jādara. drusku tomēr pakvernu.
5. novembris
pieceļos pusstundu vēlāk nekā vajadzētu. kurinu krāsni, plītu, taisu līdzņemamo kafiju, spiežu suliņu, blendēju humusu ciemakukulim, paunāju mantas. aiztaisu šīberus un drusku pāri 10 izbraucu. volvo neiet. pa pilsētu nekas, bet uz šosejas jāliek 4. ātrumā, lai drausmīgi smagi uzspiestu no 80 un 90, ar pedāli grīdā visu laiku. pizģec, dirsā. apdzīt fūri ir suicidāli. iepriekšreiz, kad braucu, viss bija normāli. aizkuļos līdz Siguldai ar 10 min nokavēšanos. atstāju mašīnu pie Kriķes, braucam uz Rīgu. Kriķe izlaiž mani pie Lauras, jo viņai vēl drusku darīšanas Rīgā. Laura vēl iet dušā un taisās, es lasu jaunajā Ir par masonu akmens sēdekļiem Rendas muižā. uzēdam lēcu zupu. braucam. piebraucam pie Līgas Ka pēc viņas sagatavotā cienasta. mēģinām viņu pielauzt tomēr braukt, bet viņa nebrauc. viņai kaut kāds iekaisums kājas pirkstam. nobraucam Stiebriņos. līst un pelēks. pastaigāties neejam. sēžam un neko nedarām, kamēr Amanda rosās. drīz atbrauc arī Līga E. un vēlāk Kriķe. ēdam, dzeram, dziedam, Amanda spēlē ērģēles. drausmīgi skaisti. gan improvizētus pavadījumus tautas dziesmām, gan Dubras Dieva jēru, gan Nīla Janga Like a Hurricane. ejam uz šķūni barot veļus. turpinām ēst, dzert, dziedāt. Līga E. pēc 23iem aizbrauc. mēs kaut kad pēc pusnakts saņemamies iet gulēt. katrai tiek sava istaba. es guļu uz matracīša dresingrūmā. guļu labi, aizmiegu ātri.
6. novembris
pieceļos otrā - pēc Amandas. drīz arī pārējās. aizejam uz šķūni aizdzīt veļus. atstātais mielasts diezgan braši noēsts. gan maize, gan pelēkie zirņi. tikai puķkāposts atstāts. savīkšam brokastis. ēdam, dzeram, dziedam, pļāpājam. ap diviem taisāmies uz māju. braucu ar Kriķi. Siguldā pārkāpju savā mašīnā. ļoti ceru, ka viņa būs pati savā nodabā nomierinājusies, bet nav. atkal nav jaudas. Amatas kalnā spiežu augšā ar 4. ātrumu, pedāli konstanti grīdā un par spīti tam krītošu ātrumu. iedegas arī check engine lampiņa. kad ir kārtīgi uzsilusi ir drusku labāk. pa ceļam uz mājām piestāju pie mammas brāļa atdot paciņu no manas mammas, kas jau nezcik dienas vazājas bagāžniekā. pasūdzos par mašīnu, Aldis sola uzzvanīt kkādam labākajam Smilčas dīzeļu specam un dot ziņu. braucu mājās. ir ļoti, ļoti patīkami pārrasties tīrā un kārtīgā mājā. vēss gan. kurinu krāsni un plīti. iemetu cepenē siermaizes. dzeru tēju. skrollēju instagramu. izlasu, ka Mimi Parkere no Low nomirusi. ļoti bēdīgi. priecājos, ka aizbraucām uz konci Parīzē maijā. šogad nomiruši jau divu manu mīļāko grupu dalībnieki (otrs Endijs no DM). jau deviņos lienu gultā, guļu uz pranamat, mīļojos ar kaķi. gribētos, lai K ir mājā. bet viņš ir Aizputē ar Santu projektu.
7. novembris
no rīta sapulce. pēc tam padaru iekrājušās lietas pie datora. vajadzētu izmantot brīvo dienu un padarīt iekrājušos dārza darbus. slinkums. ap vieniem padzeru otro kafiju un izvelkos ārā. nolasu avenes. stirnas nograuzušas gurķenes, cukurzirņus, drusku pētersīļus, pāraugušos salātus, sākušas raut ārā burkānus un piekakājušas dārzu. beidzot pabeidzu lapu grābšanu ielas malā, lai kaimiņi nedžadžo. nogrābju arī zem vecās antonovkas un savācu pēdējos puvekļus. turpinu nestādīt tulpes, ķiplokus un mammas iedoto pojeni. eju iekšā. uztaisu salātus no avokado, gurķa, turku zirņiem, olīvām un vēl kkā. uzēdu. gribas pazīmēt beidzot, bet tā arī nepazīmēju. kko notorčīju internetos.
8. novembris
no rīta sadrišamies ar K. es aizbraucu uz stalli. ejam ar Jolantu apvidū. viņa aiz lucernas lauka atradusi jēdzīgu taciņu caur mežu. zirgam atkal enerģija nāk ārā pa ausīm. sākumā runājam, ka varbūt drošības dēļ nelēkšosim, bet tad tomēr izlemjam lēkšot, tikai pirms tam vienojoties par konkrētu kursu (tas tur bērzs tālumā). nav ne vainas. zirgs ir enerģisks, bet tomēr prātā klātesošs. braucu mājās, K taisa ēst. rīsus ar dārzeņu žļurdzīti (visādi dārzeņi, daudz turku zirņi un sojas maltā gaļa). sastrīdamies vēlreiz. tad paēdam. K aiziet uz autobusu un aizbrauc uz Rīgu. es eju dārzā. vajadzētu beidzot iestādīt to fancy, mammas iedoto pojeni, bet man nav spēka darīt neko nopietnu. atkal grābju un grābju lapas. es zinu par visu to leave the leaves alone, bet mana pieredze rāda, ka tas tomēr nav visai patīkami. ne centrālajā pagalmā, pa kuru jāstaigā un jātīra sniegs. ne zem augļukokiem - nenovāktās lapās labāk pārziemo kaitēkļi. ne vnk zālienā, jo zāle, it īpaši tik siltā laikā, kā tagad, apakšā sasūt. grābju līdz sāk krēslot. eju iekšā. uztaisu bļodu ar popkornu, ieleju glāzē dzirkstošu aveņu kombuču un lienu gultā. dirnu internetā.
9. novembris
pieceļos un braucu uz poliklīniku beidzot tikt pie jaunas ģimenes ārstes (long story short - neesmu bijusi pie ģ.ā. ~5 gadus un kkad pagājšgad uzzināju, ka manējā vispār ir aizgājusi pensijā). šo man ieteica kaimiņiene, kura pati gan iet pie citas. liekas tāda pašerpa un ne ļoti laipna. nav baigi apmierināta par to, ka neesmu bijusi 5 gadus pie ārsta, pati izārstējusi sev c hepatītu utt. iedod nosūtījumu uz asinsanalīzēm, flurogrammu, sonogrāfiju aknām. asinis nododu uzreiz, uz flurogrammu arī tieku gandrīz uzreiz, sonogrāfija pēc 2 ned. braucu mājās, padzeru kafiju, ielieku somā visu, kas nepieciešams novembra vidū dodoties pārgājienā (dvieli, peldkostīmu, ūdeni, termokrūzi ar kafiju) un eju iztestēt maršrutu, kurā 7d vedīšu kolēģus. noeju apm 18 km, pa ceļam nopeldos Spicierī. ļoti forši. baigi karsts - eju garpiedurkņu sporta krekliņā ar uzrotītām piedurknēm un plānā pufaikvestē (nebūtu vējš, ietu bez vestes) un ar slapju muguru. eju raitā solī, bez pauzēm, izņemot to peldēšanu - 3h 30min. kamēr esmu prom mammas brālis ar kkādu to savu cilvēku paņem Volvo, pieslēdz pie kompja, noņem to check engine un atved atpakaļ mājās. atnāku mājās - uzēdu K vakardienas ēdienu satītu tortijās ar humusu un kimčī un salātiem. jūtos tā visai labi un priecīgi. pēc tam sāku rakstīt info par pārgājienu kolēģiem un tad kkapēc nezinkāpēc saskābstu. kkā vairāk neko negribas un uznāk drūmums. lienu gultā, dirnu internetā. un viss.
10. novembris
ārā ekstrēmi tumšpelēkdūmakains. drausmīgi grūti piecelties. braucu uz treniņu. Volvo iet kā vajag, it kā nekas nebūtu bijis. zirgs mikls un dubļains un pirms neilga brīža gājis pāri upei - kājas līdz vēderam dubļos (un vēders arī). kaut cik notīru. braucam uz treniņu. atkal manēžā, jo abi jāšanas laukumi pārlijuši. Reinis uzliek diezgan grūtus vingrinājumus ar visai īsiem/asiem pagriezieniem un 3 šķērsļiem - divi uz taisnes, viens uz diagnoāles. pašas beigās vienu paceļ jau visai augstu. Radis ir atkal drusku par eneģisku un guļas rokās, bet vismaz kaut ko domā, nav tik traki, kā pagājšreiz. pēdējās divas reizes to augsto pārlec ļoti labi - tehniski pareizi. nu tādu lecienu varētu likt zirga pārdošanas video. baigi var just to sajūtu, kā viņš uzsperas ar pakaļkājām augšā. atsoļojamies, braucam uz stalli. palīdzu Martai iztīrīt treileri, baigi aizdirsies, sen nav tīrīts. visu gan nepaspējam, jo Martai jāved suņi uz ikgadējo vetčeku. saberu zirgam piedevas, iesmeļu satrūdējušu sūdu spainīti pojenes stādīšanai, braucu mājās. joprojām drausmīgi tumšpelēks. sāku taisīt zupu no pūstošiem tomātiem un citiem dārzeņiem, ierodas K. zupa sanāk ļoti forša. paēdam. man vajadzētu iet beidzot iestādīt to pojeni. nu jau vairs nav attaisnojuma, ka nav sūdu, jo sūdi ir, bet es nevaru. padzeru kafiju un apdaru visādas epastu un līgumu parakstīšanas lietas. atkal uzrodas Decibels. baidās no Kārļa. iestiepju iekšā, viņš paslēpjas zem gultas. kad izlien, K atnes pie manis un viņš kādu laiku murrādams nosēž man aizmugurē uz krēsla.
11. novembris
no rīta pusstundas laikā, teciņiem vien, iebāžu zemē mammas iedoto pojeni, izroku daļu dāliju un tajā vietā iebāžu tulpes, tad skrienu uz Rīgu. Katkevičā tiekos ar Paulu finalizēt Arāja tāmi un mēģu plānu. diezgan depresīvi (tāmes sadaļa). tad skrienu uz zelleni. šodien zips filmē BŽS. kabinets okupēts, kur palikt nav. salieku visu, izrāde notiek, izrāde beidzas. tā ir pēdējā. novācos, šo to izmetu. atkal braucu mājās un atkal ir nepatīkami nogurdinoši - bezgalīga tumsa un lietus.
12. novembris
neaizbraucu uz stalli. intensīvi rosos, šo to izdaru dārzā, pievācu māju, sāku gatavot ēdamo rītdienas pārgājienam. vakarā sabrauc lielākā daļa pārgājiena dalībnieki - Sandra, Ance, Āris, Mārcis. iesaistu viņus ēst taisīšanā, pavakarējam un salīdzinoši laicīgi ejam gulēt.
13. novembris
sagaidām Valteru un Annu un ejam pārgājienā. iet forši. noejam savus 18 plānotos km, papiknikojam pie Spiciera, es, Ance, Valters un Kārlis nopeldamies. esam atpakaļ krēslā, viesi vēl kko uzkož, iedzer kafiju un aizbrauc. mēs aizvedam pudeles uz taromātu un nopērkam čipsus. lienam gultā un sākam skaīties Rings of Power. daudz kas kaitina un liek uzdod pārāk daudz jautājums. kas laikam nav augstas kvalitātes rādītājs.
14. novembris
no rīta sapulce. daži kolēģi tādi kašķīgi. visādi čakari ar plānošanām un sapuzlēšanām ar cirku. rīts saulains un ļoti (relatīvi) auksts. bijusi salna, viss kraukšķīgs. pēc tam dirnu un daru kko pie datora. saņemos braukt uz stalli. pa ceļam baigi, baigi bieza un blīva migla. aizbraucu, ievedu zirgu stallī. atnāk videozvana saite no terapeites. bļe, esmu aizmirsusi. sēžu mašīnā, terapeitējos. neesmu izpildījusi iepriekšējo mājasdarbu, bet man iedod vēl vienu klāt. sarunājam, ka tiksimies reizi 2 nedēļās, jo man nav naudas. pēc terapeita, man nav vairs baigi laika zirgam, jo K 14 jābrauc uz Rīgu un man līdz tam jāatdod viņam Volvo. pacienāju zirgu ar sulu čužiem, izejam mini līkumiņu pie rokas un braucu mājās. esmu klāt bez desmit divos, K vēl paunājas, fiksi uztaisu viņam 2 līdzņemamos sendvičus, viņš aizbrauc. ir nopļāvis daļu no zāles un atkal saticis stirnu dārzā. dzeru kafiju, ēdu maizītes, negribas iet ārā. tā arī nodirnu. padaru kko Arājam, salieku mēģus kalendārā, uzrakstu visiem par mazajiem honorāriem. Vērdiņš piekrīt. Matīss kko šķobās. nu, jā, saprotami. es arī šķobos. visu laiku domāju, ka šovakar noteikti pazīmēšu, bet to tā arī nedaru. raizējos par vēl vienas draudzenes mentālajām un alkohola problēmām. kkā baigi nomācoši, man jau diezgan pietiek ar kaķu kaku draudzenes zaudēšanu, negribas visam tam pašam zaudēt vēl vienu. šī draudzene gan ir highly functional un nekādās kakās neslīkst. toties daudz dzer, ir neizturami iritabla, vnm izbesījusies un viņai visu laiku viss riebjas. uztaisu kārtējo tako salātu variāciju, ko ņemt rīt līdzi. kko uzēdu arī uzreiz un noskatos 4. Rings of Power sēriju. pēc tam ļoti, ļoti saņemos un nokopju virtuvi, nomazgāju traukus utt. tad lienu gultā un skatos 5. Rings of Power sēriju. ienāk Decibels un noguļ pie manis līdz puspieciem no rīta.
15. novembris
ārā atkal parasti pelēks un mikls. pieceļos, iekurinu krāsni, iekurinu plīti. sāku manuāli pārrakstīt trūkstošos kontaktus no vecā uz jauno telefonu. nekādi backup un ķeksīšu likšana nelīdzēja. rāda, ka ir svaigi bekapojies uz icloud, bet tas, ko man vajag tur nava. eju uz busu 11:40 un braucu uz Rīgu. autobusā drusku paguļu. izkāpju, eju uz stokmanu čurāt, jo negribas maksā 50 centus par tizlo autenes tualetu. izmetu līkumu pa centru, Humanā dabūju smuku ģemperi ar putniem un jāšanas legingus ar silikona gripiem, Otrajā elpā - eleganti puķainu blūzi. ar 21. busu braucu uz Āgenskalnu, pavadu kādu brīdi apstaigājot visus veikalus un meklējot mini vecrīgas izrādei, atrodu Drustu konditorijā. eju uz Zelleni, uzlieku izrādi. uz izrādi atnāk Levita kundze. es arī nolemju noskatīties - sen neesmu redzējusi un šī ir priekšpēdējā reize. baigi forša. man ļoti patīk Klāva izrādes, ar Klāva tekstiem. fiksi novācos. K ir atstājis man Volvo - braucu pie Sandras uz biologu tikšanos (mūsu LKA kursabiedru čatu sauc "Biologi"). ir Linde, Ļenka un Zuz (un Sandra pati, protams). man ir kkā grūti pieslēgties, jūtos nogurusi un distant. Linde, kam sēžu blakus, šausmīgi skaļi runā. tēmas arī tādas - nezkāpēc runājam par Karmas latviešiem (neesmu joprojām noskatījusies nevienu epizodi - tāpēc īsti nevaru iesaistīties) un vēl kkādām diezgan bezjēdzīgām tēmām. uznāk miegs. braucu uz Saļiku - kopā ar Ļenku. viņai vajag uz Ikšķili. aizvedu viņu līdz Sauriešu Koolam, kur viņu pārņem dzīvesdraugs. Saļikā visi jau guļ. un viesistaba, kas robežojas ar kaķu kaku ex-draudzeni (durvis, protams, stāv aizvērtas visu laiku) smird pēc kaķu kakām. ceru, ka varēšu aizmigt tajā smakā (un rīt pēc tās nesmmirdēšu), bet esmu nogurusi un aizmiegu praktiski uzreiz.
16. novembris
diezgan laicīgi pamostos. ieeju dušā, kko patorčīju. paēdam mammas pupu zupu un braucam uz Rīgu. man vajag uz Zelleni, K uz Ādmiņu ielu. viņš izlaiž mani pie Origo, es uzreiz saprotu, ka mašīnā palika telefons, vicinos ar rokām, bet K neredz un aizbrauc. drusku sabēdājos, bet atceros, ka man somā ir vecais telefons, ieeju Origo, noķeru ļoti, ļoti vāju publisko vaifaju, sazinos ar K un jau pēc mirkļa dabūju savu telefonu. negribas braukt uz Zelleni. paklīstu pa Origo Rozes grāmatnīcu. saņemos un braucu uz Āģi. salieku visu mēģim ar TV. eju uz pa veikaliem iepirkties baklažānu izstādes atklāšanai.
17. novembris
no rīta abām mašīnām maina riepas. ideālāku taimingu nevar iedomāties. K saka, ka serviss pilns ar cilvēkiem, kas lūdzas vai nevar paņemt viņu mašīnas un nomainīt. mūsējās jau bija pierakstītas uz šodienu jau krietni iepriekš. braucu uz stalli. ārā ap nulli. liekas baigi auksti. droši vien tāpēc, ka mitrs. visi zirgi mājās, tikai Selfa un Radis ganos. eju pakaļ, atvelku abus. sapaunājamies, braucam uz Valmiermuižu. jājam ārā. visdrīzāk pēdējais treniņš ārā laukumā, jo sola mīnusus un pamats kļūs nejājams. sanāk ļoti labs āra sezonas noslēgums - laikam pirmo reizi uzlecam 1.10 m augstu šķērsli. vismaz neatceros, ka iepriekš būtu lekuši tik augstu. lecam droši, bez bailēm. Reinis kaut kā prot piedāvāt tādas nedarītas/jaunas lietas ļoti casual veidā. tā, ka nav nekāds big deal, vnk darām un viss. tas man viņā kā trenerī ļoti, ļoti patīk. es viņam ļoti uzticos. braucam uz stalli, izpaunājamies. saberu piedevu trauciņus - šobrīd zirgs ēd 1. mikroelementu basemix, 2. e vitamīnu, 3. bosvēliju, 4. kurkumu, 5. zāļu tējas mix (sausā veidā, pa saujai dienā), 6. čagas pulveri, 7. kamelīna eļļu, 8. jūras sāli. braucu mājās, jūtos nosalusi. treniņā gan bija karsti, bet pēc tam atdzisu. K ir uzcepis kartupeļus, paēdam ar mammas skābētajiem kāpostiem un ceptu olu un lociņiem. atlikušo dienu mētājamies pa gultu, kopā ar kaķi. K brīžiem pastrādā. bet noskatāmies līdz galam Rings of Power. kopumā ok seriks, lai gan liek man uzdot pārāk daudz jautājumu un ir visādas neloģiskas lietas un vietas.
18. novembris
ārā mīnusi un snieg. uztaisu K līdzņemamos sendvičus, norādu, ka viņam jau tagad jāņem līdzi SN velkamas drēbes, jo viņš līdz tam vairāk mājās nebūs. K aizbrauc, izklausās, ka Fordam steidzīgi jāpērk aķis. nekādu baigo svētku nebūs - K prostatas mēģis, es viena pa māju. padzeru kafiju, eju ārā. lādu sevi par slinkumu - neizraktajiem kannu gumiem, neiestādītajiem ķiplokiem. visu laiku snieg. iestādu ķiplokus. izroku kannu gumus. novācu burkānus. izroku dālijas. izraustu no dobēm pāris tačkas ar nosalušiem augiem - pāraugušiem salātiem, samtenēm, kliņģerītēm. samulčēju iztukšotās dobes. apgriežu mārtiņrozes un dažus vēl neapgrieztos flokšu cerus. izlaistu priekšpēdējo vēl neizlieto lietus ūdens toveri. viens vēl paliek. sameklēju šķūņaugšā sniega lāpstu. ieroku siltumnīcā lavandu podus, kas vasarā stāvēja pie lieveņa. cimdi izmirkuši, sāk salt rokas un jūtos baigi nogurusi. eju iekšā - izrādās pagājušas tikai divas stundas. uzzinu, kāpēc tik ātri piekusu - sākas mēnešreizes. sagrabinu brokastis no visādiem atlikumiem - pēdējā maize, kas mājās, pēdējais siera stūrītis, gabaliņš tofu, vēl šis tas. iekurinu krāsni, iedzeru pretsāpju tableti, eju atlaisties. sāku lasīt grāmatu, bet drīz uznāk miegs. aizmiegu un pāris stundas noguļu ļoti neērtā pozā - kā zārkā, uz muguras. jo man uz vēdera guļ kaķis un ir ļoti patīkami silts un smags un palīdz pret mr krampjiem. kkad ap pussešiem pamostos. liekas baigi auksts. lievenī termometrs rāda -4, joprojām sīki snieg. rudens beidzās gandrīz tikpat pēkšņi kā vasara. kurinu plītu, uzlieku vārīties ļoti īzī zupiņu - burkāns, puravs, ķiploks, selerija, turku zirņi, kaltēta sērpiepe, buljona kubiņš, rīsu nūdeles. kamēr vārās, izmazgāju matus (jo tīri mati ir labsajūtas stūrakmens). paēdu zupu, iedzeru kafiju, lai gan vispār ir pārāk vēls kafijai. ap pusvienpadsmitiem saņemos iziet pastaigā. santutulējos kā es normāli tuntulējos uz par -10 zemākām temperatūrām. parkā smuki. šur tur saliktas svecītes. noķeru drusku svētku sajūtu. pie Tepera mašīna nevar tikt augšā pa pavisam lēzenu slīpumu. vairākas reizes ripo atmuguriski un sāk no jauna zāģēt ar pirmo augšā. toties pa Mūrnieku ielas stāvo slīpumu mierīgi uzbrauc velosipēdists. tiesa gan griežoties pa kreisi uz Mētras ielu viņš saslīd un nogāžas. tālāk aiziet viegli klibodams un riteni stumdams pie rokas. atnāku mājās, lienu gultā, paskatos vēl kkādas muļķības jūtjūbā.
19. novembris
kaķis ap 7 grib ārā un drīz pēc tam atkal iekšā. liekas, ka vairs neaizmigšu, bet aizmiegu un noguļu līdz 10. joprojām snieg. jeb atkal? padzeru kafiju aizbraucu uz stalli. izejam ar Martu apvidū.
20. novembris
roku sniegu, ļoti daudz sniega. spīd saule. kaut kad beidzu rakt sniegu un vēl pirms noriet saule paspēju iziet pastaigāties. eju Pilskalna virzienā, drusku caur purvu un tad līkumu pa Pilskalnu. visur bērni šļūkā ar ragaviņām, daudz kur jau iebraukta distanceņu špūre. ļoti smuka diena.
21. novembris
no rīta sapulce. pēc tam braucu uz stalli. eju apvidū. ārā diezgan pelēks un tumšs. beidzot piemēru Radim augustā pirkto lietus/āra segu. der labi. domāju sākt izmantot. viņš nesalst, bet pagājšziem nometa svaru, jo zobi paliek aizvien sūdīgāki. sega palīdzētu kompensēt šo problēmu, vismaz pagaidām.
22. novembris
pa dienu kaut ko kluknēju, tad braucu uz Pisties vai dzīvot ģenerāli. pimpim ir lateksa kostīms, ar kuru nevaru dīlot, jo, kā uzzināju JRT Mielasta laikā - man ir lateksa alerģija. pārējie kostīmi ir ok. izrādes laikā man 2x jālien zem podestiem un jāpārgriež striķītis lai nokrīt aizkars. tāpēc pilnu izrādi tā arī neredzu, bet cik redzu it kā ir ok, bet kkas pietrūkst. nezinu. Tesas muzons ļoti, ļoti foršs. viņiem piestāv siņķiks.
23. novembris
no rīta Kronis mani savāc, braucam uz Ikšķili. Kronim nepatīkams pārsteigums, ka izrāde notiks aktu zālē, nevis klasē, kā prasa izrādes specifika. es to uzzināju vakar vēlu vakarā no Annas. ir kkādi nelieli tehniski sarežģījumi, Reinis neceļ, bet visu atrisinām. izrāde diezgan sūdīga, nu tā vidēji ņemot. Kronis aizskrien uz vilcienu, es novācos, braucu uz Saļiku, skrienu dušā, velku kleitu. 16 jābūt pie Paulas, K mani izlaiž un aizbrauc uz zelleni izkraut rekvizītus. mums ir sapulce ar 10 picām un šampaniešiem. parunājam tipa kko nopietnu, bet to nav iespējams darīt ilgi. taisāmies uz SN, mēs ar Kroni pirmie iekāpjam taksī un baigi laicīgi jau esam Dailē. zvanu K, lai brauc šurp. kko grozāmies, sarodas pārējie. vajag Lībiešu kopbildi, bet joprojām nav K. aizeju pačurāt, nāku atpakaļ, pēdējā brīdī ielecu kopbildē. Ojārs dzen visus augšā. uzejam, apsēžamies, pēkšņi dod balvas labākajai mūzikai un... Kārlis dabū! tāda sirreāla sajūta, bet vismaz uzreiz miers. pēc tam var mierīgi sēdēt un priecāties par citiem balvas dabūjušiem draugiem. uzreiz sāk nākt miljons apsveikuma ziņu. ceremonija šogad visai raita un neizstiepta. Kažas video arī pārsvarā smieklīgi. pēc oficiālās daļas beigām mazliet uzkavējamies. uzstājas Labvēlīgais tips, bet dejot tā baigi negribas. drīz sāk nākt miegs. ap pusnakti dodamies mājās un ap diviem esam klāt un ejam gulēt.
24. novembris
vakar Reinis atsūtīja ziņu, ka šodien jāved zirgi uz Riebiņiem, tāpēc treniņš atcēlies. uz stalli arī neaizbraucu. visu dienu pārsvarā gulšņājam un neko baigi prātīgu nedarām. es drusku uzburstoju par to, ka man trūkst uzmanības un man veltīta laika. principā jau kopš vasaras. jo K taisīja savu ierakstu, tad mūziku dārzam, tad kopā ar Tesu mūziku Pisties izrādei un tagad vēl taisa Liels un mazs haltūru un ZSV putekļus. izejam nelielā pastaigā, jūtos diezgan sabozusies.
25. novembris
pieceļos, iečurāju trauciņā, braucu uz poliklīniku. nododu urīna analīzes, eju uz sonogrāfiju. sonogrāfe tāda ne visai laipna. bet izrakstā rakstīts, ka visi mani iekšējie orgāni ir homogēni. tas ir praktiski vienīgais vārds, ko spēju salasīt. skrienu mājās, dzeru kafiju, paunājos, braucam uz Rīgu. klausāmies Huberman Lab epizodi Nutrition for Mental Health un nolemjam pamēģināt low carb eksperimentu no 28.11. - 18.12. Es izkāpju centrā, jo man tik ātri nav ko tur darīt. izmetu līkumu pa pāris humanām, grāmatveikalu, h&m un braucu uz H20. sagludinu kostīmus. izrāde sākas. K kkāds murgs ar basu (precīzāk pedāļiem un pedāļu elektrību). pārgriežu vienu striķīti, pārgriežu otru. izrāde beidzas. ir neliels banketiņš. napoleons un burkānlašmaizes no Terapijas, dzērieni no Valmiermuižas. ballītes lielākā izklaide ir kāds viesis, kas palicis uz ballīti un draudzīgi aprunājas ar praktiski visiem no mums, bet mēs neviens nezinām kas tas ir un kā viņu sauc. tipa baigi redzēts. mīklu atrisina Paula - viņa zina. braucam uz Saļiku. lieku mazgāties izrādes drēbes, gaidu kad izmazgāsies, izžauju. eju gulēt. kāpņu laukumiņā starp vannasistabu un žaujamo istabu ir kaķu čura. nu tas laukumiņš ir īrnieces pusē. smird arī traki. eju gulēt.
26. novembris
samērā ilgi noguļu. nomazgājos, padzeru kafiju. gribu sarakstīt pāris nesarakstītās dienas uz atpakaļu, bet to neizdaru, jo sāku darīt citas lietas datorā. K jābūt ātrāk, viņš aizbrauc ar fordu. es vēl kko kūkoju pa Saļiku. ap kādiem diviem arī sāku braukt. sasnidzis daudz sniega, joprojām snieg. un ir ap nulli. uzreiz jūtu, ka ceļš baigi slidens. izgriežos uz Rīgas ielu, braucu pa galveno un tad, bļe, pirms pārbrauktuves kkāds lohs (vai lohe) no kreisās (stacijas) puses vnk izgriež man tieši priekšā. pirms pārbrauktuves ir kalniņš un viņam neiet baigi ātri. es metu pa bremzēm, mašīna slīd, es ar vienu roku turu stūri, ar otru spiežu skaņas signālu. skatos kā volvo kreisais purna stūris neglābjami tuvojas tā loha labajam pakaļējam, liekas, ka no way izvairīties no sadursmes. baigi kur raut malā arī tur nav. tā ir arī dzelzceļa pārbrauktuves zona. kkā pilnīgi neticami, tiešām par mata tiesu nesaduramies. lohs vāri pamirkšķina avareikas. es dusmīgi ierubīju tālos. viņš vēlreiz vāri pamirkšķina avareikas. un brauc uz 20 km/h man pa priekšu līdz šosejai. jūtos drausmīgi sabijusies un drausmīgi dusmīga. aiz manis neviens nebrauca, nahui nevarēja pagaidīt un veikt savu kreiso pagriezienu pēc tam. iebraucu akropolē. man vajag jaunas džinsas. tur ir drausmīgi. jo ir sestdiena (es kkā lielveikalus, ja vispār apmeklēju, tad darbdienu pirmajā pusē, kad tur viss ir tukšs un kluss) un viss čum un mudž. pāris veikalos pamēru pāris džinsas, nevienas nepatīk. eju prom. braucu uz zelleni, paņemu kasti ar kvfr kulīšu merchu, iebraucu Olimpijā iztērēt Rimi dāvanu kartes, ko K dabūja par piedalīšanos kkādā austiņu testā. kko sapērku, braucu uz H20, sagludinu kostīmus, instruēju brīvprātīgās. izrāde sākas, pārgriežu pirmo striķīti, pārgriežu otro, sāku vākt nost beksteidžu un krāmēt kaudzē promvedamās lietas. pēc izrādes ir pauze un mini pārbūve un tad Tesas pop-up/pārsteiguma koncis. man kkā liekas, ka gan jau nepalikšu uz visu, jo esmu nogurusi un vēl pa to sniega šļuru jātiek līdz mājām. bet apsēžos pie video kompja un, ja var sēdēt, tad nekāda vaina. koncis kruts, baigi smuki izskatās ar izrādes paltraku un 2 dažādām projekcijām. pēc konča gan taisos uzreiz prom. K paliek Saļikā, viņam vēl rīt nobūve. ceļš ir diezgan ok, jo snigšana jau pāris stundas kā rimusies un iebrauktas pieklājīgas sliedes. iebraucu Siguldā pačurāt. ir kkādi vienpadsmit vakarā un viss pilns ar bembjiem. visas tanka stāvvietas pilnas. vienam arī bamperis tāds pašķaidīts un piestiprināts ar savilcējiem. kamēr brausēju spotifaju, vēl viens bembis sānslīdē ielido benzīntakā. t.i. pompozi iebrauc, bet nekur neietriecas. braucu tālāk. piepildās manas pārdrošās cerības - manā virzienā nebrauc un nav jāapdzen pilnīgi neviena fūre. drusku pēc pusnakts esmu mājās. mamma vēl neguļ. gaida. notīrījusi daļu sniega.
27. novembris
noguļu līdz 10, izlienu no gultas pusvienpadsmitos. padzeru kafiju. neko negribas. mēģinu saņemties. salieku pa vietām izmazgātās drēbes. saņemos. eju ārā, tīru sniegu, sanesu malku, braucu uz stalli. tur viss tukšs un kluss. saberu piedevu trauciņus. zirgam dibens atkal notecējis ar running fecal water. nomazgāju. saseglojos, ejam divata apvidū. Melnis atvelkas līdzi. viņš tipa nedrīkst, bet pats to apzinādamies, viņš nenāk uzreiz. pievienojas labu gabalu no mājām, jo zina, ka es vairs nepūlēšos viņu aizdzīt. foršs, mīksts pamats. izejam uz lucernas lauku, satiekam vienu stirnu. lēkšojam. baigi forši. tā mīksti un smooth. pēkšņi saplīst kāpšļu siksna. zirgs sabīstas no spējā trokšņa un uz pāris tempiem ieslēdz turbo ātrumu, bet drīz vien apstādinu un ejam atpakaļ meklēt kāpsli. atrodu. vnk diegi atiruši. pizģec. siksnas jaunas nopirku pie oficiālā šīs firmas izplatītāja aka mana ex kaķu kaku draudzene. protams, čeka vai rēķina nav. zirglietām gads ir nieks, turklāt es šos seglus lietoju tikai apvidū, uz lekšanas treniņiem lieku citus (tiem man ir padsmit gadus vecas kāpšļu siksnas, kuras bija jau nezcik ilgi lietotas jau tad, kad es iepazinos ar savu zirgu un nāca viņam līdzi pūrā). esmu sapīkusi. nezinu kā to risināt. rakstīt ex draudzenei negribas, viņa man nav atbildējusi uz jūlijā rakstītajām ziņām par citu tēmu (un pildījusi solījumus). uzkāpju atpakaļ zirgā, soļojam mājās. tā arī kārtīgi neizkustējušies. pie šosejas Melnis, protams, neklausa un izskrien uz ceļa priekšā mašīnai. un klimst pa ceļa vidu asti luncinādams. noseglojos, pacienāju zirgu ar sabriedušu putru (lucerna un biešu graizījumi). braucu mājās. kamēr biju prom ir atbraucis K. kko uzēdu, nāk miegs un ir auksti. eju vāļāties pa gultu. skrollēju telefonu, vēlāk paskatāmies pāris Young Sheldon sērijas.
28. novembris
no rīta sapulce. beidzam jau pusstundas laikā. padzeru kafiju. tad terapeite. neesmu atkal izpildījusi mājasdarbus. nu jau bija divi. nekas, diezgan jēdzīgi parunājam. par dusmām un par mammu. pēc tam nevaru nekam jēdzīgam saņemties. kaut ko kūkoju. mamma aizbrauc ar autobusu 14:45. es visu dienu nodirnu pie kompja, bet neko baigi prātīgi nedaru. uzzinu ka no Gētes institūta dabūt naudu Arāja izrādei nav reāli. jāsaņemas varbūt uzrakstīt kaut kādai ebreju apvienībai, lai gan maz ticams, ka gribēs atbalstīt. sakārtoju kvfr zsv kartīšu adresantu šītu. vakarā K uzstāda ultimātu - vai nu viņš iet gulēt vai mēs skatāmies Crown jauno sezonu. es izvēlos Crown, bet skatos tikai fakultatīvi, jo paralēli rakstu epastu ghostiem par saplīsušo kāpšļu siksnu. ielieku postu arī Ghostu fb grupā. pēkšņi atraksta arī ex draudzene, uzreiz piedāvā iedot citas siksnas tikai brūnas. uz manu komentāru, ka nesazinājos ar viņu, jo viņa man kopš vasaras nav atbildējusi uz nezcik ziņām viņa nekā nereaģē. nujā, sajūta tāda, ka tiklīdz kkas apdraud viņas publisko tēlu un ārējo pasauli (tb ghostu dīleres un gudrās zirdzinieces statusu) tā viņa reaģē. bet kas attiecas uz nepublisko sektoru tb privātajām attiecībām (t.i. ar mani) tas ir pofig. jo to neviens neredz. diezgan skumji, ka tā.
29. novembris
pamostos desmitos. man laikam sabojājies foršais miega režīms. padzeru kafiju un braucu uz stalli. ar Jolantu sarunāts iet kopā jāt uz lauka. kamēr braucu K raksta ziņas, ka pa pagalmu defilē stirnas. sākumā labdabīgi pabiedējam zirgus ar zilu fitnesa bumbu, tad saseglojamies un ejam uz līdzenāko ganu pļavu. mani vispār garlaiko laukuma darbs - viss, kas nav saistīts ar lekšanu. bet viss tas garlaicīgais ir baigi noderīgs gan lekšanai, gan zirga fiziskajai sagatavotībai. tāpēc cenšos un mēģinu šādus tādus iejādes vingrinājumus. kaut ko muļļājamies, zirgs sākumā palēns, uz lēkšiem pamostas un paliek ātrs. gribu paslīpēt kājumaiņas uz diagnoāles, bet šams diezgan ieskrienas. man grūti viņam konkrēti prasīt to kājumaiņu vienlaicīgi ieturot, bet viņam grūti savākties un mainīt tās kājas tādā ātrumā. bet sanāk jau, tik nav precīzi un ritmiski. atsoļojamies, noseglojamies, braucu mājās. iebraucu maximas taromātā beidzot atbrīvoties no pisties pirmizrādes pudelēm. saraušu 8 eur. ieeju maximā sapērku barību, braucu mājās. K tieši beidz vārīt sēņu krēmzupu. paēdam, padzeram kafiju. K aiziet uz studiju. es skatos pa logu kā stirnas ēd manus keilus un pētersīļus un zemeņu lapas un nolasa sažuvušās, nenolasītās ērkšķogas. K atnāk no studijas, pa pēdējo gaismu paspējam uz āliņģi. iepriekšējā reize bija pārgājiena dienā, kad vēl bija virs +10 grādiem ārā un kādi +8 ūdenī. tagad ir drusku psiholoģiski grūti, jo sniegs un ledus un krietni aukstāks. bet kā jau vienmēr - forši. braucam mājās, K kko strādā pie cirka egles muzona, es sacepu pildītus šampiņojnus. stirnas atkal ganās dārzā un vēlāk arī apguļas manās avenēs. nosveram kaķi. pizģec - ar visu diētu 7,4 kg. nezinu ko lai dara, viņš īstenībā mājās nemaz neko daudz neēd. gan jau pie kkādām tantītēm. ap deviņiem jau lienu gultā. ar kompi. un sarakstos ar Ghost seglu darītavu par kāpšļu problēmu un komunikāciju ar LV dīleri (aka manu ex kaķu kaku draudzeni). sola man atsūtīt jaunas, cita veida kāpšļu siksnas.
30. novembris
K kkādā nakts vidū zvana modinātājs - viņš iemet špicku iepriekš sakrautā krāsnī un liekas atpakaļ gulēt. diemžēl esam abi kkā pamodušies (ir pusseptiņi) un kaut kā neizdodas vairs aizmigt. kādu laiku cenšamies, bet nesanāk, tāpēc ceļamies augšā. krāsns ir paspējusi izkurēties, braucam uz Rīgu - uz cirka atklāšanu. kamēr notiek nīkšana un gaidīšana, uztaisām kvfr zsv kartīšu parakstīšanas konveijeru. bilde ir drausmīga. var sūtīt pa taisno uz awkward family photos IG (tāds eksistē un es tam sekoju). žēl, ka bildei nevar pielikt klāt to pašu fotogrāfēšanās pieredzi. drusku paokšķerēju pa cirku, baigi daudz kas mainījies un vispār jau baigi smuki un forši. mūsu nākotnes kabinets gan izskatās baigi traki. tur vēl ļoti tālu līdz kabinetam. bet kad tur būs grīda un normālas sienas, tad vajadzētu būt baigi forši. tad ir visādas uzrunas un kko padzied tautumeitas. tiklīdz ir pieklājīgi, tā braucam uz zelleni pakoties. es, Ance, Anna un Paula pakojamies, K sēž visā tajā juceklī pa vidu un mēģina strādāt. sapakojam praktiski visu kabinetu un daļu no noliktavas (to daļu, par kuru man ir kkāda saprašana). pirms četriem esam daudzmaz pabeigušas. Kronis uzmēra Omju bikses, drausmīgi par lielu. aizbrauc uz Olimpiju iešūt. K ienāk SN balvas nauda. viņš visu pārskaita man, jo manā kontā ir ļoti bēdīgs stāvoklis. uzēdu līdzpaņemtās pildītās sēnes, kas vakar palika pāri. tā ir pirmā mana ēdienreize un krietni ar īsu. K ir termosā zupa. izeju paelpot svaigu gaisu un atnest kolēģiem kafijas. aizeju uz rimi kkā ēdama meklējumos, bet nekā nav. nesaprotu ko varētu tādu nopirkt un īzī apēst un kas atbilst low carb eksperimentam. tā arī neko neatrodu, paņemu narvesena kafijas, eju atpakaļ. palaižu izrādi. izrādes laikā vajadzētu iziet cauri un sagludināt Omju kostīmus, bet vairs nav spēka. rīt. izrāde beidzas, satieku Sandru, rasbīti, kaut ko vēl. 2 cilvēki drausmīgi ilgi neiet ārā no zāles, visi gaidām, lai varētu doties mājās. sagaidām, braucam, piestājam Brīvībsielas Lidlā pēc lētā, labā tofu. viņš gan vairs nav tik lēts, kā bija vēl pavisam nesen. drausmīgi gribas ēst. nopērkam piknik siera nūjiņu paku un mazu paciņu ar sālītiem zemesriekstiem. Marta atsūta ziņu, ka Reinis slims un rītdienas treniņš atceļas. stulbi, es tikai tāpēc braucu šovakar mājās, būtu palikusi Saļikā un ietaupījusi degvielu (un rīt būtu varējusi piedalīties mantu vešanā). mājās auksti. praktiski uzreiz arī ejam gulēt.