*

1. oktobris
ciešu no mēnešreizēm un noguruma. aizbraucam uz Saļika kultūras centru nobalsot. mums paveicas - kad piebraucam rinda sākas no k/n durvīm, bet, kad braucam prom jau stiepjas gara desa ārā, lietū. braucu uz Ķengaraga ielu izņemt rasolu un tad uz Pārdaugavu. esmu drusku par laicīgu tāpēc piestāju Olimpijā un pagaršoju jauno Hesīša sojas burgeri (nekas īpašs, veke burgeris bija labāks) un nopērku sports directā cimdiņus. šodien rādīsim rasolu privātā dzd ballītē. it kā jau visi laipni un draudzīgi, bet sajūta tāda awkward. nejūtos ērti un omulīgi. dabūjam aploksnītes ar naudiņu. uzliekam izrādi, izrāde notiek, visiem patīk. saprotu, ka nav ne mazākās vēlmes mazgāt traukus svešas ballītes vidū, tāpēc sametam visu mašīnā uz braucam uz Zelleni. sanesam visu augšā, Kronis aizbrauc, es mazgāju izrādes traukus. tad braucu uz centru savācu K un braucam uz Mazo Terapiju paēst un nosist laiku līdz Reiņa atkāzām. es jūtos pilnīgi pusaizmigusi, īsti nepalīdz pat divas kafijas. paēdam, ir vēl laiks, bet lēnām ejam uz Istabas pusi. ieejam H&M nopērkam man jaunas cozy trenūzenītes aukstajai sezonai un apeņu paku K. tad ejam uz Istabu, kaut kāda druska cilvēku jau sanākuši. Reinis ielej šampi, pēc kādas otrās glāzes drusku pamostos. pļāpāju ar šo un to. tad braucam mājās.

2. oktobris
ārā pelēks. K kko rosās. es daru neko. diemžēl neizdodas to darīt izbaudot, bet ar kkādu iekšēju neapmierinātību. bet, jā mēģinu atpūsties un reģenerēties pēc intensīvās iepriekšējās nedēļas. pa lielam dirnu internetā.

3. oktobris
no rīta sapulce. tad sarakstu septembra izdevumu šītu. es gribu pasekot līdzi naudas plūsmai. secinu, ka neticami daudz aiziet benzīntanku kafijām un tamlīdzīgiem sīkumiem. tad visu dienu ņemos pa dārzu. novācam siltumnīcu, ķirbjus, likvidējam pašu pirmo augsto dobi, ko ieviesām, jo kopš tur ir siltumnīca, viņa tur galīgi ne pa tēmu. zemi saberam siltumnīcā. iet zosis, pēcpusdienā iet zosis. K ieziež man matos hennu, ņemos ar tomātu šķirošanu un likšanu kastēs gatavoties. K mazgā un pārlasa piparmētras, kas auga likvidētajā kastē. pārāk nesmukas tējai, bet daudz. izdomāju uzvārīt sīrupu. baigi vēlu un baigi noguruši beidzam šo saimniecības dienu.

4. oktobris
no rīta šausmīga tumsa. joprojām līst. auksts un drūms. braucu uz Rīgu, Rīgā saulains un silts. tiekamies Tērbatas un Matīsa stūra vintage fotosalonā, kur bildējam portretbildes mājaslapas about us sadaļai + kopbildi ZSV kartītei. tā ir ļoti dīvaina pieredze, iesaku katram aiziet. tur ir tāds mazliet sastindzis laiks un ļoti interesanti fotogrāfi. domāju, ka uz mammas 70 gadu jubileju jāaiziet visai ģimenei nobildēties. pēc tam braucam uz zelleni, uz klātienes sapulci par to, ko rakstīt jaunajā NVO projektā un par nākotnes plāniem. ievelkas diezgan gari un uz beigām jau visai mokoši. labi, ka esmu ierosinājusi nākt ar groziņiem un ir kaut kādi našķīši. un šampis, jo Gediņam dzimšanas diena. es gan nevaru šampēt, jo jāstūrē. viss beidzas visai pavēlu. braucu mājās.

5. oktobris
K aiziet uz studiju. es savāru piparmētu sīrupu. ritīgi labs. cukurainajām lapiņām vēl uzleju šņabi. būs man saldens piparmētru šņabis kokteiļiem (kurus es nekad netaisu).

6. oktobris
K aizbrauc uz Rīgu. es braucu uz stalli. silta un jauka diena. treniņš atcēlies, jo Martai džips remontā, nav ar ko aizvilkt zirgus. ejam apvidū ar Martu un Jolantu. uz lucernas lauku. lēkšos zirgiem sākas nesankcionēta līksmība. nu manam nē, mēs mierīgi, bet ātri lēkšojam, bet Leo mētā pakaļu un Vega diebj. izmetam vēl vienu līkumu pa lauku. mēģinām rikšot māju virzienā. es turu Radi rikšos, bet pārējām ne visai izdodas - Leo un Vega lēkšo. tiklīdz arī Radis paceļas lēkšos, tā atkal sākas nesankcionēta līksmība, šoreiz arī manam zirgam. baiļu nav, bet negribas tā ilgstoši to nesankcionētību pieļaut, tāpēc griežu voltā pa lauku, nost no taisnes uz mājām. pārvedu rikšos, pārējās arī. atsoļojam zirgus, braucu mājās. uzēdu vakardienas zupu un saprotu, ka ir beidzot jābrauc uz mežu, citādi es nomiršu. aizbraucu, mēģinu sēņot. sēņu īsti nav. salasu čupiņu mušmires, vēl nezinu ko darīšu, ir pāris idejas. drusku bekas un sauju gaileņu. bet mežā forši un labi. noklīstu kādas 2h. tad braucu uz Niedrāju peldēt, tieši sāk līt lietus un virs ezera varavīksne. gribas iebāzt galvu ūdenī. iebāžu. baigi forši. braucu mājās, notīru un nolieku žāvēties mušmires. drusku pazīmēju.

7. oktobris
8 no rīta terapeits. diezgan kreizī. sākumā esmu visai samiegojusies, nezinu ko runāt, sāku stāstīt sapni, ko tikko redzēju, beigās sesija izvēršas visai interesanta. pēc tam notīru vakardienas bekas, nekas diži daudz nav un, kad sacepu, tad paliek pavisam maz. sapaunājos un eju uz busu 11:40, jo nākamais diemžēl ir par vēlu. busam augšā rādās "vietu nav" un ārā stāv pūlis ar teķa studentiem. tik pilnu autobusu neatceros sastapusi kopš bērnības. stāvu kājās, bet ļoti paveicas, ka kaut kas man pavisam blakus izkāpj vēl pirms Raunas un es tieku apsēsties. izkāpju Rīgā, eju uz Dabasstaciju pēc rauga pārslām, Rozes grāmatnīcā pa 12 eur ieraugu it kā jau izpārdoto Džonatanu Streindžu, ko iesāku lasīt angliski, bet tad sākās karš un es ilgi vispār neko nespēju lasīt (tikai ziņas) un kaut kā neesmu varējusi atsākt. nopērku un nolemju mēģināt vēlreiz latviski, jo vispār jau man tiešām patika. ieeju 2 Humanās, bet tur nekā nav. Stokpotā uzēdu, kāpju 21. autobusā un braucu uz Zelleni. uzlieku izrādi. aiznesu uz tirgus Kalvi Dārza plakātus. Kroņa vietā šodien spēlē Gediņš. K arī atnācis paskatīties sava darba augļus. zāle visai pilna. izrādes beigās kaut kāds kungs gados skaļi saka - "tā gan bija spīdzināšana". novācam izrādi. pārvedam Klāvu pār tiltu, braucam mājās.

8. oktobris
ļoti skaista un silta diena. mostos tieši kā šajā mēmē. ap 12 K mani aizved uz stalli. eju uz ganiem pēc zirga, paunājos, braucam uz Kristas treniņu. man šosezon pirmā reize (un ļoti iespējams, ka pēdējā, jo sezona šobrīd beidzas). iet grūti, bet labi. Krista piesienas pie uzsēdes. konstatējam, ka visdrīzāk lauztās rokas dēļ, es esmu palikusi drusku šķība. kaut kā jocīgi šķiebju kreiso (lauzto) plecu. kad Krista saka, ka esmu taisna, man pašai liekas, ka sašķiebts ir labais plecs. būs pie kā piedomāt un, ko labot. jājam 3 kavaletes liektā līnijā, sākumā starp katru jātaisa volts. pēc tam nāk klāt rinda ar 3 šķēršļiem, starp kuriem starpās katrā 3 tempi un vienā virzienā arī jātaisa kājumaiņas caur voltu. man sanāk nepārvedot uz rikšiem. esmu priecīga. viegli nav, bet visu izdarām ok, nekur neuzkaramies un Krista pārāk nepiesienas. zirgs pēc tam ir pilnīgi slapjš. es pati arī diezgan. atbrauc K, ielādējam zirgu - Marta aizvedīs zirgus bez manis, man jāskrien uz Gediņa 30. Siguldas Circle K tualetē pārģērbjos no jāšanas drēbēm uz saviesīgajām drēbēm. K man ir uztaisījis maizītes un kafiju, pa ceļam uzēdu. ap sešiem esam Stricka villā, pasniedzam Gediņam dāvanu, ēdam zupu, dzeram šampi, tērzējam. ir jauki, bet es esmu diezgan nogurusi. diseni spēlē Agris Semēvics. forša, bet daudziem ne visai gribas dejot, piemēram, man. drusku nepatīk, ka Gediņa mamma nāk un vairākas reizes mēģina piespiest iet dejot. ap 22 atvadāmies un braucam mājās. pirms Gaisa tilta pa Brīvībeni skrien rinda ar armijniekiem ar automātiem un drīz pēc tam seko arī lērums militāro auto. zinām, ka mācības, bet sajūta tāda sirreāla. iebraucam Alfā pēc maizes, piena, desas un čipsiem. drausmīgi nāk miegs, bet vēl meklējam kko jūtjūbā par Kerčas tiltu.

9. oktobris
no rīta tumsa un līst. bet kamēr ceļamies un dzeram kafiju noskaidrojas. izskatās, ka būs smuka diena. braucu uz stalli. zirgam sasprēgājis baltais deguns. hvz kapēc, nekad iepriekš rudenī tā nav bijis. nomazgāju ar joda ziepēm un sasmērēju kkādu ziedi. ejam Martu un Leo kopā staigāt. noejam 4 kilometrus. saule un silti. braucu mājās. taisu ēst - mērce ar dārzeņiem un sēnēm -turpat pannā lieku klāt arī pastu. sanāk ļoti forši un krēmīgi makaroni mērcē. atnāk K no studijas. paēdam, padzeram kafiju. K nomazgā traukus un atkal aiziet. es eju ārā. nolasu avenes - liela bļodu. griežu nost pojeņu lakstus, mazliet ravēju. salasu ābolus (izņemot antenovkas). random vietās iestādu random tulpes. vakarpusē atnāk K un sāk pļaut zāli. es grābju lapas. ejam iekšā jau kad diezgan sakrēslojis. uzēdu maizītes un savu mīļāko jogurtu ar avenēm. pusdeviņos jau ielienu gultā. nevar atrast ko skatīties, viss liekas garlaicīgs.

10. oktobris
Putins bombī Kijivas centru un citu pilsētu civilās zonas. padzeru kafiju un eju dārzā. iestādu daļu hiacinšu, vēl sauja sīpolu paliek. nezinu, kur bāzt. daudz griežu fotosintezēšanu beigušu ziemciešu lakstus - pojenes, dienziedes, hostas, lilijas utt. mazliet paravēju apgrieztās dobes. salasu bļodiņu ar plūškoka ogām. nezinu vēl, ko darīšu ar tām. izlaistu un novācu 2 lietus ūdens toverus. vēl divi paliek citai dienai. ap vieniem atnāk K no studijas, paēdam vakardienas ēdiena atlikumus un vēl šo to klāt, padzeram kafiju, K atkal aiziet. es turpinu ņemties pa dārzu. silta un jauka diena. pirms pieciem sagribas peldēties. pierunāju K, aizbraucam uz Niedrāju. ūdens foršs. K aizbrauc mājās, es eju ar kājām pa mežu. forša pastaiga. kad atnāku, jau krēslo. novācu iepriekšpamestos darbarīkus un eju iekšā ēst vakariņas un dzert tēju. kkad atnāk, skatāmies Igoru un LTV filmu par Harkivas atbrīvošanu.

11. oktobris
pamostoties spīd saule un ir zilas debesis, bet kamēr dzeru kafiju samācās traki tumšs un sāk pūst negants vējš. braucu uz stalli. ar Jolantu esam sarunājušas iet ekspedīcijā uz Kauguru pusi. pa ceļam drusku uzlīst, bet Mūrmuižā tikai apmācies un pagaidām sauss. izejam 10 km loku. ir jauki, bet neko iespaidīgu un jaunu, kur gribētos iet atkal, neatrodam. zirgi diezgan traki, Radim ļoti gribas skriet. pēc tam braucu mājās, K tieši atnācis no studijas dzert kafiju. gribas ēst, fiksi uzmetu uz pannas sojšlika dradzīšus un sviesta pupiņas no saldētavas. sojšlika dradzīši ir sojas krikumiņi kopā ar sojšlika marinādi, kas paliek pāri pēc lielapjoma sojšlika taisīšanas un ir salikti saldētavā. pievāru klāt pilngraudu nūdelītes. paēdam. K atkal aiziet, es eju ārā. sākumā pagrābju lapas, lai sasildītos, tad turpinu vākt nost beigtos lakstus visādām puķēm un beigu beigās pieķeros antonovku lasīšanai. tas prasa vairākas stundas, beidzu jau tumsā. atnāk K, lieku viņam izlobīt eņģeļpupiņas, pati pārlasu vienu no trim tomātu kastēm, izlasu gatavos un bojātos. pusdienās atbrīvoto vietu saldētavā aizpildu ar iepriekš jau sablendētajām avenēm. no tām, kas neielien uztaisu smūtiju. ir jau diezgan pavēls, kad beidzu visus šos darbus.

12. oktobris
ceļos, eju uz busu 9:35, braucu uz dziedāšanu. ārā smuka diena, domāju par to cik lietderīgi to bija veltīt ilgām stundām autobusā, bet ir jau par vēlu pārdomāt + 2 nedēļas jau neesmu bijusi uz mēģi. izkāpju Rīgā, ar 11. tramvajautobusu braucu uz Mežaparku. esam tik četras. velkam no aizmirstības pāris skābās dziesmas, meklējam jaunas. runājam par koncertpiedāvājumiem, kas ik pa laikam joprojām pienāk. ka varbūt jāsaņemas un jāsačiņī kāda tāda ph3 programma, ko nav šausmīgi grūti arī dzīvajā nospēlēt (esošo ir drausmīgs pismačs un murgs dzīvajā spēlēt, tāpēc mēs parasti sakām nē koncertiem). mēģis ievelkas diezgan ilgi, nolemju nekratīties uz autoostu, bet braukt ar Kriķi līdz Siguldai un kāpt busā tur. Kriķe ap pieciem izlaiž mani pieturā, busam jābūt 17:30. sēžu, gaidu, saule riet, paliek auksti. busa nav un nav, līdz kādos 17:47 viņš vnk pabrauc garām pieturai, lai gan es māju ar roku. esmu jau nosalusi, nākamais buss pēc vairākām stundām. skatos, ka tūlīt jābūt Cēsiniekam. tas arī kavē padsmit minūtes. rakstu K par savu situāciju, viņš sāk braukt pretī. sagaidu Cēsinieku, aizbraucu līdz Melturiem. satumst, ir auksti un neomulīgi. mēģinu stopēt, bet neviens nestājas. K atraksta, ka ir jau Bērzkrogā. pārstāju stopēt un vnk gaidu. sagaidu, iekāpju mašīnā. Volvo nezkāpēc vadītāja pusē pūš karstu gaisu, bet blakussēdētāja aukstu. turpinu salt. iebraucam topā pēc asajām, dārgajām, ātri pagatavojamajām nūdelītēm. esmu ne tikai nosalusi, bet arī praktiski visu dienu neesmu ēdusi. paēdam nūdelītes, K aiziet vēl uz studiju strādāt. zvanu Artim vai varēs mani aizvest rīt uz treniņu, jo Martai jāstrādā. Artis nevarēs, jo sabojājis muguru un nevar nosēdēt. rakstu Reinim, ka Marta nebūs un es netieku ar savu zirgu - varbūt varu izjāt ar kādu viņējo. viņš izlasa, bet neatbild. jūtos diezgan slikti. bēdīga un izbesījusies. man gribas līst gultā un ēst čipsus, bet man vēl jāpārlasa otra tomātu kaste un jāsaliek tomāti (un citas paunas), ko K rīt jāved mammai uz Saļiku. uzmetas kādas 3 aukstumpumpas - droši vien no stresa un salšanas. ir jau kādi desmit, kad tieku līdz gultai, atnāk arī K. skatāmies Igoru un vēl kaut kādus video par situāciju Ukrainā.

13. oktobris
K agri aizbrauc uz Rīgu. es ilgi noguļu, nevaru izlīmēties no miega, izlienu tik ap 10 no gultas. padaru lietas pie kompja. jāiet ārā, bet negribas neko darīt. vajadzētu darīt dārza lietas, bet melanholiski staigāju pa dārzu un fočēju savas puķītes. palasu vēl ābolus.

14. oktobris
K atkal aizbrauc uz Rīgu. braucu uz stalli. diezgan jauka diena. pussaulains. ejam apvidū. satiekam daudz stirnas.

15. oktobris
superskaista un silta rudens diena. spīd saule, ir viegls un silts vējiņš. no rīta aizeju uz gadatirgu. pirmo reizi pieredzu Smilčā tādu normālu - kurā ir visādi stādi un dārzeņi un daudz mājražotāji nevis tikai ķīniešu lupatas un kokvilnas naktskrekli no stambulas. patērējos uz visādiem kārumiem - Lazanjas republikā nopērku divus arančīnī, gabalu fancy rudzu saldskābmaizes, treknu un slapju rabarberu plātsmaizes gabalu, vafeles ar iebiezināto pienu un smieklīgu piparkūku Kārlim. ieeju vēl topiņā, dabūju nocenotus alpro jogurtus un nocenotas plānās pankūkas ar šokolādi. eju mājās, uzcepu pankūkas, apēdu ar bļodu svaigi salasītām avenēm un eju dārzā. turpinu griezt nost visādus lakstus, novācu pēdējās kāršu pupas, salasu kārtējo bļodu ar avenēm, kaut ko vēl. pirms pieciem metu mieru, pārģērbjos, braucu uz Niedrāju. apeju ap ezeru, jauks vakars. ielienu ūdenī. braucu mājās, kurinu plīti. kaut kā šausmīgi negrib kurties. kaut ko uzēdu, gaidu Kārli. ielieku cepeškrāsnī arančīnī, atbrauc K, apēdam tos - nu tādi interesanti. garšīgi, bet jāģībst gluži ar nav. lienam gultā, sākam atkārtoti skatīties The French Dispach, bet es totāli nespēju sekot līdzi, nāk miegs. tad nu, jau sev neraksturīgajos 23, liekos uz auss.

16. oktobris
no rīta nopeldamies Spicierī, liekas aukstāks nekā vakar Niedrājā. K taisa muzonu. es taisu ēst. izdomāju, ka šī būs tā diena, kad taisīšu Minesotā pirktos Minesotas savvaļas rīsus. palasu tādas receptes, palasu šādas. uzvāru debešķīgu zupu, kurā ir savvaļas rīsi, kūpināts tofu, auzu krēms, mazliet indijas rieksti, sparģeļu buljons, gaileņu pastēte (ar sīpoliem un burkāniem saceptas gailenes sablendētas un ieliktas saldētavā), sīpoli, mazliet kabacis, pupiņas, zaļumi, garšaugi. nenormāli garšīga. saldajā aveņu smūtijs. K aiziet atpakaļ uz studiju, es izeju nelielā pastaigā uz Pilskalnu.

17. oktobris
sapulce. tāds diezgan saulains. K nolasa vīnogas un aizved uz Palsmani ābolus saspiest sulā. vakarā izejam nelielā pastaidziņā ar mērķi ievākt manu nesen nolūkoto čagu. liela un laba. pēc tam nopeldamies Niedrājā.

18. oktobris
elles agrumā braucam uz Rīgu. izņemam rasolu Lido cehā, K aizved mani uz Teikas vidusskolu un aizbrauc. sagaidu Kroni. saprotu, ka trūkst trauciņu rasolam. labi, ka netālu Gemoss. eju pakaļ. ļoti silts, eju vienā džemperī un jūtos dīvaini, jo apkārt visi mēteļos, šallēs un cepurēs. pirmā izrāde - viss ok. īsi pirms otrās izrādes izrubās jbl tumbas. abas. sākas vada drāma, nevienam nav tāda vada kā vajag, mums līdzi arī nav. beigās laižam vnk skaņu no Maka. kad otrpus durvīm nav starpbrīdis, tad var normāli dzirdēt. šajā skolā kopumā viena no foršākajām pieredzēm kāda bijusi ar šo izrādi. ļoti, ļoti forša tā skolotāja, kas ir mūsu kontaktpersona. ļoti ātri vācamies nost, jo Kronim jāpaspēj pie ārsta. braucam uz Zelleni, Kronis izmet visu no mašīnas un aizbrauc. es lēnā garā nokrāmējos, paņemu no K mašīnas atslēgas un braucu uz Saļiku.

19. oktobris
K aizbrauc uz zelleni. es vēl paguļu. turpinu krāmēties ap mammas rotu kastītēm un citiem niekiem. paēdu mammas skābeņu zupu. parunāju ar tēti par politiku. pareizāk sakot, paklausos kā tētis gaužas, cik viss slikti un nepareizi. tētis uztaisa man līdzņemamo kafiju, eju uz vilcienu. ārā saulains, bet auksts un asi vējains. aizbraucu uz Rīgu, Origo nopērku filmiņu, eju uz 2. tramvaju, braucu uz zelleni. visur apkārt dzirdu tikai krievu valodu. Gediņš ir mani pasūtījis uz 16:30, bet paša nemaz nav ir. ir Klāvs un Kārlis, drīz atnāk arī Ance. ar Anci krāmējam aploksnēs biļetenus. kaut kad atnāk Gediņi. apsveicam Elīnu. eju iepazīties ar izrādes specifiku. izsūcu paklāju uz skatuves, vēl kko patorčījam. septiņos sākas ģenerāļa ģenerālis. vispār ir ļoti skaisti un poētiski. tikai liekas, ka Āris vienu reizi par daudz kāpj to diagonāli un beigas tādas paklamzīgas. savācu, kas nu mazgājams. eju uz noliktavu no Marijas kastes paņemt veļas mazgāšanas līdzekli baltām drēbēm, ieraugu, ka kolēģi ir ņēmuši Marijas kostīmus un rekvizītus un paņemtais viss sasviests kaut kādā kaudzē atpakaļ, Āra kostīms piesvīdināts, saulenes iemestas rakešu čeholā. ļoti sadusmojos, ierakstu garu, dusmīgu ziņu čatā. savācu visas papildus mazgājamās lietas, veļas līdzekli nepaņemu. sagaidu K no pēcmēģa runāšanās, braucam mājās. mamma sacepusi pankūkas. ielieku mazgāties izrādes drēbes. paēdam. K laicīgi aizmieg. es vēl kaut ko torčīju.

20. oktobris
pailgi noguļam. kaut ko kūkojam. aizbraucam uz Sauriešu karjeru nopeldēties. liekas tāds diezgan silts un viegli paciešams. mamma uzvārījusi manis pasūtīto klimpu zupu. kādus 20 gadus neesmu ēdusi klimpas. sanākusi baigi garšīga - ar sīpolu, burkānu, puķkāpostu un šampiņjoniem. noeju ex-kaķu kaku draudzenes valstībā paņemt no plaukta pāris savas grāmatas. nemainīgs pizģec, visur kakas un čupas un nekārtība un smirdoņa. ļoti nepatīkami. sapaunājamies, braucam uz Rīgu. K jābūt četros, man piecos. es taisos izkāpt centrā un aiznest uz Otro elpu kastīti ar drusku traukiem un izšķiroto bižutēriju. pirms paspēju iebilst, K nogriežas uz Lāčplēsenes, bet tur ir tas rail baltica remonts un satiksme vnk stāv. es kaut kā sadusmojos par to un sapīkstu. beigu beigās K iegriežas Spīdolas ielā, lai taisītu riņķi, es izkāpju un eju kājām ar savu maisu. diezgan izbesos, jo tomēr gabals jāvelkas, laika ar vairs nav daudz. pēc tam nokavēju 21. autobusu pie stacijas, velkos uz priekšu, ļoti gribas čurāt. tieku uz zelleni, pačurāju, salieku visu izrādei. atnāk viena pilnīgi jauna brīvprātīgā, pastāstu viņai visu. atnāk viena it kā pieredzējusi brīvprātīgā, kas pieteikusies uz biļešu kontroliera vietu un paziņo, ka viņai bez 10 septiņos jāejot uz vilcienu. brīnišķīga ideja. kaut kā to atrisinām. sākas ģenerālis, izrādes laikā sēžam ar Anci, Annu un Annas māsas bēbi kabinetā. bēbis foršs, rāpo savā nodabā pa zemi, ir ar dzīvi apmierināts un pašpietiekams. izrāde beidzas, savācu mazgājamās drēbes braucam mājās. K kkāds sapīcis. prasu kāpēc - esot gribējis palikt ilgāk un parunāt ar kolēģiem. ko nu vairs, varēja izteikt šo vēlmi ātrāk. nopērkam rimi kkādus iepriekš neēstus veģ. pelmeņus, mamma uzcep, paēdam. noskatāmies čupu ar Young Sheldon sērijām. tur gan baigā ziepene sākusies, bet tāpat ļoti forši. man bija pietrūcis kko tādu paskatīties.

21. oktobris
ārā pelēks un drūms. 11 zooms ar terapeiti. runāju par to, ka pēdējā laikā pieaudzis trauksmes un iritablitātes līmenis un par mammu. tad sapaunāju visas mantas, kas jāved uz smilču. aizbraucam uz Sauriešiem nopeldēties. paēdam vārītus kartupeļus ar biezpienu. un ābolmaizi ar cepmampapīru. mamma cepa ābolmaizes un cepampapīrs kaut kā neticami piecepās pie maizes apakšas. nu tā, ka vispār nevar noplēst vai nokasīt nost. integrējās mīklā. ābolmaizes ēšana asociējas ar kkādu vistas spārniņu skrubināšanu. pati ābolmaize ļoti garšīga. braucam uz Rīgu. darbā visi kko ņemas un gatavojas pirmizrādei. pirmizrāde notiek, pēc tam ballīte kabinetā. uz sākumu cilvēku tik daudz, ka kabinetā nepietiek vietas, daļa stāv gaitenī, bet lielums drīz vien noskrien. kaut kad uzliekam projektoru un uz sienas skatāmies oldskūlajā fotosalonā sataisītās bildes. tās ir ļoti creepy. izsmejamies. tad arī taisāmies mājās. laikam jau ap 23iem izbraucam.

22. oktobris
paguļam. K aizbrauc uz Palsmani pēc ābolu sulas. 70 litri, 55 eur. pēc tam drusku papļauj zāli. vienos Decibels jāved pie ārsta, jo viņš joprojām neēd, vismaz pie mums. laimīgā kārtā viņš uzrodas kādu laiku pirms tam. šoreiz vedam uz otru klīniku, ne tehnikuma. jā, smaganas joprojām sarkanas. sadod citas zāles. nopērku viņam kkādu fancy pašķidru pastēti, kas 90g maksā tikpat cik konservi, ko parasti pērku 400g. ar domu, ka viņam būs vieglāk ielaizīt. ar Martu sarunāts iet apvidū, bet viņai mainās plāni un viņa aizbrauc kaut kur griezt zirgiem nagus. es esmu stallī jau diezgan pavēlu, tuvu krēslas laikam. slinkums seglot, tāpēc aizeju tepat uz tuvāko, pieceļa lucernas lauku pajāt bez segliem. arī parikšoju un palēkšoju. kopā kādas 40 min. aizjāju atpakaļ līdz ganiem. braucu mājās. saņemos pārlasīt tomātu kastes, atkal baigi daudz mazie sagatavojušies. nav kur bāzt.

23. oktobris
ārā tumšs un mikls. mazlietiņ pagrābju lapas centrālajā pagalmā. aizbraucam uz Spicieri nopeldēties. joprojām eju bez čībiņām un cimdiem. ielieku FB grupā Smiltene - Rīga, ka braucu uz Rīgu. piesakās 2 līdzbraucēji. paēdam vakardienas zupu, sapaunājos, savācu līdzbraucējus, braucu uz Rīgu. blakus sēž RTU pirmā kursa stundents un stāsta savus iespaidus par dzīvi Rīgā. kaut kā atkal uzpeld krievu valodas temats. viņam no 8 pasniedzējiem 6 ir ar krievu valodu kā dzimto un vismaz puse kursabiedru krievvalodīgi. attiecīgi daļa no lekcijām notiek krieviski, lai gan skaitās, ka studijas ir latviešu valodā. + angļu valodas pasniedzēja, kas nesaprot angļu valodu (un latviešu arī nē). diezgan jauki papļāpājam. čalis tāds vienkāršs un sirsnīgs. aizmugurē sēž meitene, bet viņa neko nesaka visu ceļu. izlaižu līdzbraucējus, dabūju no katra piečuku. piestāju Origo izņemt pasūtījumu un drusku iztērēju naudu body shopā. braucu uz zelleni, gludinu kostīmus, ielieku mazgāties iekrājušos citu izrāžu kostīmus, mazliet piekārtoju noliktavu. izrāde beidzas, uzreiz ielieku mazgāties kostīmus, sagaidu, kad izmazgājušies, izžauju, braucu mājās. pārējie aizbrauc uz KKC pēdējo vakaru. es laižu mājās, pa ceļam piestājot Alfā un iegādājoties šādus tādus pārtikas produktus. dīzelis maksā 1.99 eur. pa ceļam jūtos diezgan iritabla. viss besī - matu gumija kkā nepatīkami velk matus, kontaktlēcas grauž, džinsas spiež, gribas novilkt zābakus, spotifaijs nezkāpēc visu laiku slēdzas ārā. kaut kad pēc 23 esmu mājās. K gājis traki ar špricēšanu un zāļu došanu Decibelam. Decibels bēdzis pa visu māju ar šprices adatu skaustā. es aizeju pastīties - jā, viņš guļ āra mājiņā. ienesu iekšā, glaudu un mīļoju. viņš drusku pasēž gultas kājgalī. bet izskatās ļoti bēdīgs un vīlies un nodots un drīz vien prasās ārā. paskatāmies kaut kādu jocīgu multeni - Close Enough, paguļam uz pranamat un guļam.

24. oktobris
sapņoju kaut kādus nepatīkamus un murgainus sapņus. sapnī daudz raudu. ceļos uz agro sapulci. visi tādi kaut kādi īgni. runājam par cirka eglītes projektu un arāja pirmizrādes datumiem utt. K aizbrauc uz Valmieru. ārā tumšs un pelēks, man neko negribas darīt. neko arī baigi nedaru.

25. oktobris
naktī sākas mēnešreizes. atkal sapņoju kaut kādus skābus sapņus. redzu daudz izdegušas mašīnas (Volgas? Pobedas?), kurās sēž mirušas sievietes (tādas padomju. nu kā JRT Revidentā, tāda tipa). sapnī jūtu arī salkanu līķu smaku. tas ir neparasti. nav tā, ka sapņos baigi bieži justu smaržas. K aizbrauc uz Rīgu. es neizgulējusies un saburzījusies eju atkal iehennot uzacis. pie tās pašas sievietes, kur iepriekš. viņa sāk runāt par vakcīnu sabojātajām imunitātēm un ik pa laikam izmet kko no sērijas, ka mēs jau nemaz nezinām, ko TIE VIŅI tur kko plāno un bīda utt. ar uzacīm arī traki. pirmajā reizē bija ok. bet šoreiz viņa ir uztaisījusi nenormāli biezas un nenormāli tumšas. šaubos, ka vēl iešu pie viņas. velkos mājās. gribu iepriecināt savu mēnešreižu sajūtu ar biezpiena krēmu. bet izrādās, ka Smiltenes piens to vairs neražo. neesot bijis izdevīgi. nopērku čupu ar bieziena sieriņiem un dienas gaitā arī visus apriju. atnāku mājās, satieku Decibelu, rakstu, lai kaimiņiene nāk palīgā iedot zāles. atnāk, iedodam, Decibels bēdīgs un apvainojies. tā arī visu dienu notorčīju/nogulšņāju. noskatos Netflixā random filmu - Jumping from high places. nav nekāds baigais mākslas šedervs, bet diezgan labi parādīts cik upura loma patiesībā ir varmācīga pret citiem. nu vismaz tas ir tas, ko es visvairāk pamanu tajā filmā. kkad vēlu vakarā atbrauc K.

26. oktobris
tāds palēns rīts. ap 12 izkasāmies uz Valmieru. K izkāpj pie Lomika, es braucu uz stalli. zirdziņš izskatās nogarlaikojies (un vēlāk tā izrādās paskarba patiesība). saseglojos, ejam apvidū. viss pilnīgi kā parasti, ejam parastu maršrutu, zirgs normāls, rikšojam, palēkšojam. tad nonākam pie vietas, kur parasti ir pēdējā lēkšu taisne uz mājam. nu, kur gandrīz vienmēr lēkšojam. tur ir jāapstājas lauka vidū un pāri caurtekai jāiegriežas blīvā un brikšņainā jaunaudzē caur kuru jāiziet uz pļavu otrā pusē. man par lielu pārsteigumu zirgs neapstājas, bet lēkšos iemetas taciņā. taciņa ir šaura, ciņaina, zaraina, ar akmeņu kaudzi pa vidu, līkumaina - karoč ļoti nepiemērota ātrām gaitām. man pat prātā nebija ienācis, ka zirgam tur varētu gribēties lēkšot. bet viņš lēkšo, manī neklausās un nestājas. izlokās pa to taku kā tāda lidojoša čūska. diezgan iespaidīgi 20 gadīgam zirgam ar vobleru. es esmu padirsusi vienu kāpsli, uz pavadām viņš nereaģē un ķerties pie līdzekļa, ko mēdzu darīt reizēs, kad jāsamazina ātrums un zirgs ne visai labi reaģē - griezt voltā (aplī) arī nevar, jo apkārt tie blīvie brikšņi. karoč kungs iznes mani cauri brikšņiem, vēl pārnes pāri nākamajam grāvim un diebj uz priekšu pa otru lucernas lauku. turklāt nevis uz mājām, kas būtu klasiski un loģiski, bet vienkārši uz priekšu. ir sācis arī līt un pavadas noklājušās ar gļumu lietus ūdens un zirga sviedru sajaukumu un ir ļoti slidenas. bet es pa tam esmu trāpījusi pazudušajā kāpslī un varu nopietnāk pievērsties bremzēšanai. zirgs apstājas. es jūtos šausmīgi dusmīga par šādu, mūsu abus apdraudošu izgājienu. izbļaustos uz viņu, sadodu pa kaklu ar mazu žagariņu, kas man bija rokā (ar šo sadaļu nelepojos) un audzinošos nolūkos ejam atpakaļ - pa brikšņu taciņu, visu to gabalu, ko pirms tam lēkšojām, tad atkal atpakaļ, bet iepriekš lēkšoto posmu ejam zigzagā - prasu viņam sānu gaitas. viņš ir rātns, dara visu, ko prasu un vairs neizrāda nekādu vēlmi nesankcionēti ātri pārvietoties. esmu diezgan salijusi. tiekam atpakaļ līdz stallim. gāž lietus. gaidu, kad kaut cik pierims, lai aizvestu zirgu uz ganiem. sagaidu, aizvedu, braucu uz Valmieru. sāku ar Gemosu, tad ielieku DPD tēju paku. noskaidroju, ka K vēl vismaz pusstunda ko darīt studijā. aizeju uz RDA. dabūju Spooks (tāds jāšanas apģērbu zīmols) jaku. savācu K. braucam mājās. baigais bads. sākam taisīt kārtējo variāciju par tako salātiem tēmu. telefonā izlec atgādinājums, ka pēc pusstundas Smiltenes kino ir Mans laulību projekts. bļe, aizmirsām. nu jau vairs neko, jo uz plīts ir pusgatavs ēdiens procesā, ēst arī gribas un paspēt visu nereāli.

27. oktobris
K aizbrauc uz Rīgu, bet es beidzot tieku uz Vmuižas treniņu. jājam mazajā laukumā, jo lielais par daudz pielijis un slapjš. zirgs vakar nav pārāk noguris, tāpat ļoti enerģisks. sākam ar vienkārši kājumaiņām pār kārtiņām. ar to mums īpašu problēmu nav, protam arī bez kārtiņām. paldies, Jolantai. pēc tam paliek grūtāk. jāj taisnā līnijā pāri divām kavaletēm ar lielu distanci starpā, tad uz vienu vai otru pusi, uz vidus līnijas jānomaina kāja un ļoti šaurā līkumā jāspēj atkal ierakstīties un trāpīt uz taisnās līnijas ar kavaletēm. baigi viegli neiet, bet kaut kā tiekam galā. braucam uz stalli, izpakojam zirgus, braucu mājās. paēdu vakardienas tako salātu atlikumus. izeju drusku parosīties ārā. neko daudz jau nepaspēju. tā tumsa.

28. oktobris
no rīta terapeits. tad kamēr, žūst mati, ņemos pa iekšu. izspiežu suliņu no āboliem, burkāniem, ingvera, apelsīna un cidonijām. sāku jau griezt dārzeņus pusdienām, padaru lietas pie datora. kad mati daudz maz sausi, eju ārā. jāgrābj lapas. nogrābju drusku ceļmalu, paplēšu drusku velēnas nost no celiņa plāksnēm. apakšā daudz maijvaboļu kāpuru. man viņi baigi nepatīk. grābju, grābju, neredzu galu. eju iekšā, taisu pusdienas - sautējumu ar kariju. paēdu, padzeru kafiju, pa logu ieraugu Decibelu. izeju ārā un kaut kā viena pati iegrūžu viņam mutē antibiotikas. aizbraucu nopeldēties. ļoti patīkami. sāku paunāties uz retrītu, nevaru saprast, kas jāņem līdzi un cik tieši auksts tur būs (esmu brīdināta, ka nebūs baigi silts). apmēram 19:45 sāku braukt. ceļš Launkalne - Drusti ir tāds ne visai omulīgs. dienas gaismā viņš ir ļoti smuks - kalnains un līkumains, bet rudens tumsā, lietum līstot ir diezgan nervozi. greideris arī sen tur nav viesojies, pāris vietās iebraukti traki tramplīni. apkārt mežains (zvērains). aizbraucu, neko īsti nevar saprast. sekoju Meža Evai, kura kaut kur iet apkrāvusies ar gultasveļu un segu. es viņu neatpazīstu, bet kaut kā nospriežu, ka laikam tā ir viņa. nonāku kaut kādā telpā, uzzinu kuras gultas vēl brīvas, izvēlos vienu. īsti nesaprotu, kas jādara, visādi cilvēki kaut kur staigā. tad pamazām sapulcējamies ēdamzonā, ēdam zupu, kurā ir spageti makaroni, kartupeļi un sēnes. ēst taisa ukrainiete Oksana. ap pusdesmitiem vakarā ir pirmā sesija. sākumā par praktiskajām lietām, tad par cēlo (nevis cēlajām) patiesībām. kopš šīs sesijas vairs nedrīkst runāt un komunicēt. telefonu jau uzreiz esmu atstājusi mašīnā. pēc sesijas eju gulēt. istabas biedrenes tāpat.

29. oktobris
pusseptiņos Sandra zvana zvaniņu. ceļos, iztīru zobus, eju uz pirmo sesiju. Ansis kaut ko pastāsta par meditāciju. veicam atkal astoņpunktīgo meditāciju, tad staigājošo, tad ejam brokastīs. ir ļoti sausas pankūkas, kaut kāda putra, grauzdiņi ar sieru. otrās sesijas pirmās meditācijas laikā pamanos ar augšējo kāju, kura it kā tikai viegli pieskaras apakšējās kājas papēdim, nospiest kkādu main asinsvadu. vienā brīdī pamanu, ka kāja ir nejūtīga, es nevaru pakustināt pirkstus. sāku trauksmēt, mēģinu kaut kā klusi izkustēties, izvelku kāju no otras kājas apakšas, bet tas neko nepalīdz. zālē pilnīgs klusums, visi rātni meditē. pagriežu kāju vertikāli un jūtu, kā bezmaz ar sprādzienu atkal aiziet asinis. tad brīdi staigājošā meditācija un tad vēl viena sēdošā. pēc pauzītes pirmā šīs dienas sesija ar Uldi. runājam par budu, budas dabu, sākam runāt par karmu. pusdienās griķi ar sēņu mērci un salātiem un ļoti eļļainas un ķiplokainas kartupeļu pankūkas. pēc pusdienām plānota karma joga t.i. padarīt kaut kādus darbiņus, ko nu vajag centram, bet ārā traki līst. sēžu, skatos pa logu uz ezeru. no savām telpām iznāk Uldis, papļāpājam. mana istabasbiedrene prasa vai es esmu TĀ Inese no Smiltenes, kad ved cilvēkus mežā. lietus drusku pierimst. tad visi ejam kopā pārnest milzīgu baļķi no mitrā pagraba uz sauso šķūni. tas kādreiz, cerams, tikšot izmantots stūpas celtniecībai. baigi smags, bet pa visiem aiznesam. ejam uz nākamo sesiju, meditējam par nāvi. tējas pauze un nākamā sesija. turpinām runāt par karmu. vakariņās dzeltena zupa ar kartupeļiem un zirnīšiem. tad pēdējā sesija, pēc kuras sākam klusēšanu. ko darīt baigi nav, esam istabā 3 + vēl durvis uz blakus istabiņu vaļā (lai siltums būtu) un ir tikai nemīlīga griestu lustras gaisma. visas vnk salienam gultās un guļam. termoveļā, guļammaisā ar pledu pa virsu ir ok.

30. oktobris
naktī pamostos. apkārt pilnīga tumsa. sākas trauksme par to, ka nesaprotu cik pulkstens un vai gadījumā nav jāceļas. aizmiegu un murgoju, ka noguļu pirmo sesiju un istabas biedrenes mani nepamodina, jo ir taču jāklusē un jānekomunicē un mani izmet no retrīta. kaut kad pamostos vēlreiz. no tā, ka istabasbiedrene tumsā čabinās un iziet no telpas. domāju vai šoreiz ir laiks celties jeb viņa iet čurāt. tad dzirdu zvaniņu. značit jāceļas. pirmajā sesijā sākam ar koncentrēšanās meditāciju kaut kādu vismaz pusstundu. tad drusku pastaigājam. brokastīs rīsu putra ar kaut kādiem augļu gabaliņiem. laikam persikiem. es parasti tādas lietas neēdu, bet šoreiz ēdu un ir ok. eju pasēdēt ārā pie ezera un padzert kafiju. šodien auksts, ir drusku zilas debesis un brīžam saule. joprojām traks vējš. otrajā sesijā atkal sākam ar koncentrēšanās meditāciju, tad drusku pastaigājam un tad ir meditācija, kurā jāmēģina ieraudzīt savs prāts. visiem grūti, ja uz klasisko koncentrēšanos uz elpu zālē baigais klusums, tad tagad diezgan ātri sākas knosīšanās. pauze. pirmā sesija ar Uldi. runājam par bodhičittu. drusku izbesī jautājumi, ko viņam uzdod. tāda baigā tirgošanās un mēģināšana izspiest vēlamu atbildi un neapmierinātība, kad Uldis nesaka, to, ko jautātājs ir gribējis dzirdēt. pusdienās kaut kas jocīgs no kartupeļiem un drusku burkāniem, kas nav zupa, jo izsniegti nedziļie šķīvji un ir salāti. nobastoju karma jogu. sēžu gultā un lasu The Lawudo Lama, ko atradu turpat plauktā. tad nākamā sesija, turpinās atkal tādi ne visai jēdzīgi jautājumi (vai drīkst nogalināt kailgliemezi, kas apēd manus kāpostus). neliela pauze un tad jau noslēdzam. Oksana ir uzvārījusi zupu arī šim vakaram, Ansis saka, ka visiem jāpaliek uzēst. zupa izrādās borščs. es neēdu bietes. tāpat pasēžu un padzeru tēju, paskatos kā citi ēd. nonāk arī Uldis, atvadoties apskaujamies. riet saule, izvelku no mašīnas telefonu nofočēt bildi uz atvadām. bilde sanāk, bet telefons izrubās. uzlieku lādēties, man vajag waze, lai trāpītu uz īstā grantinieka. telefons sāk gļukot. visu laiku rādās slide to power of, nospiežot cancel taisās skrīnšoti. karoč slikti. ceru, ka saēdīsies elektrību un nomierināsies. gribas čipsus. piestāju maximā. izrādās, ka būt saskarē ar random svešiem cilvēkiem ir drausmīgi abrazīva sajūta. nopērku čipsus, braucu mājās, kurinu krāsni un plītu. jūtos dizzy. lienu gultā, ēdu savus čipsus un skatos dokumentāriju par arheoloģiskajiem izrakumiem Himalaju alās. K no rīta aizbraucis uz Saldu, Decibelam vakar zāles nav iedevis, es izstaigāju āru, pastos mājiņās, bet nav.

31. oktobris
no rīta sapulce. telefons joprojām gļuko. vienā brīdī sāk rādīt sarkanu ekrānu un riebīgi pīkstēt un saka, ka tūlīt veiks emergency call ārā pirmā īstā salna. nu kaut kad iepriekš bija nosalušas dālijas, bet tad es nebiju mājās. bet saulains. meklēju FB mārketpleisā kkur apkārtnē telefonu. ir Valmmierā 2020 gada se pa 170 eur. uzrakstu pārdevējam. ir pieejams. izspiežu suliņu, kaut ko paprokrastinēju un braucu uz Valmieru. čalis izrādās remontē telefonus, piedāvā atstāt manu veco paskatīties, varbūt var sataisīt. atstāju. iebraucu valletā nopirkt kkādu vāciņu, baigi negribas uzreiz izšķaidīt. es neko daudz nesaprotu no tehnoloģijām un man vispār nepatīk mainīt telefonus (un mašīnas un vēl visādas lietas). iepriekš mainot aifonus (un esmu pirkusi tikai lietotus) vnm ielogojos un viss pats pārlikās. šoreiz tā nav. ielogojos, parādās bildes, voice memos, bet, piemēram, notes nav un nav arī daļa no kontaktiem. piemēram, Kārļa un manu vecāku. karoč kaut kāda jebļa, kura pēc retrīta liekas īpaši drausmīga un, kurai man galīgi nebija paredzēts laiks šodien. braucu uz stalli, eju uz ganiem pēc zirga. pļavas vidū stāv viena pati Selfa. pārējo nav. izstaigāju ganu perimetru. nav. domāju moš aizmaldījušies pie sienēdājiem. negribu iet apkārt, eju pa taisno caur gravu. ap upi drausmīgi dubļi, lienu pa brikšņiem līdz vietai, kur upei pārkritis koks. šķērsoju Miegupi pirmo reizi, eju uz sienēdāju aploku, šķērsoju Miegupi otro reizi. tur ir tikai sienēdāji, zālēdāju nav. domāju moš nepamanīju nojumēs pie mājas, lai gan laiks ir pārāk saulains, lai tas būtu ticams variants. eju atkal gravā, šķērsoju Miegupi trešo reizi. šoreiz pa glumiem akmeņiem. zirgu nav. es jūtos kkā ļoti dizzy un nav vispār spēka. uzrakstu Jolantai vai nav idejas, kur zirgi varētu būt. jo staļļa saimnieces numurs nav to kontaktu sarakstā, kas man šobrīd ir pieejami. Jolanta pastāsta par kaut kādu gravas stūri, kur viņi laikam lienot aiz gana. aizbraucu ar mašīnu uz ganiem, redzu, ka no tā stūra izlien Tors. eju skatīties, jā nāk arī manējais un tad pārējie. man vairs nav spēka neko nopietnu darīt, drusku pakustinu zirgu turpat ganos īsajā striķī un braucu mājās. vajadzētu iet grābt lapas un vēl visko darīt dārzā, bet ir kkā jāievācas jaunajā telefonā un es jūtos drausmīgi nogurusi. kaut kad pavēlu vakarā saņemos sapaunāties rītdienai. Decibels joprojām nerādās, tā arī nedabūja pēdējās 3 antibiotiku devas. stulbi.

man īstenībā ir apnicis šito darīt. bet gribas, nezinu kāpēc, izspiest līdz gada beigām. lai tad ir viens šitā pierakstīts gads.