*

par krieviem part2
mums Krievijā, Pēterburgā, bija palicis viens draugs. Kirils, kurš taisa ļoti krutus efektu pedāļus. K bija ar viņu pāris reizes sarakstījies šo 7 mēnešu laikā. karam sākoties, viņš taisījās izbraukt uz Armēniju, bet tomēr neaizbrauca. vasarā rakstīja, ka kārto starptautisko pasi, mācību vīzu un stājas augstskolā Portugālē. ja viss izdosies, tad pa ceļam piestās pie mums.
pagājušās nedēļas sākumā atrakstīja, ka ir ticis skolā un nedēļas nogalē plāno būt pie mums.
pienāca otrdiena un, vēl pirms nenotikušās Putina runas, tviterī no vairākiem avotiem parādījās baumas par to, ka tiks izsludināta mobilizācija un vīriešiem ar tās dienas 23:59 tiks aizliegts izbraukt no valsts. pārsūtījām Kirilam un teicām - kāp mašīnā un sāc braukt. viņš nevarēja, jo nebija vēl visi vajadzīgie dokumenti - sunim un pašam. trešdien no rīta notika Putina runa un tika izsludināta mobilizācija. Kirils tajā rītā bija piecēlies 7os un ceturtdien, ap 10 no rīta, ne mirkli negulējis, iebrauca mūsu pagalmā, Smiltenē. ar visu suni. robežu bija šķērsojis Igaunijā. uz robežas esot bijuši ļoti daudz ukraiņi. un viņa pase pētīta ar mikroskopu.
vakarā nosēdējām pāris stundas pie tējas. viņš pats sociālos tīklus praktiski nelieto, bet pēc viņa stāstītā sapratu, ka tas, ko par Krieviju raksta tviterī (tajā klasterī, kam es folovoju) ir visai taisnība. piemēram, par to, kā atšķiras informatīvās telpas kara jautājumā Pēterburgā un ārpus tās. viņš nupat bija 3 nedēļas nodzīvojis Severodvinskā pie vecākiem. Pēterburgā publiski nekur neko par karu nemana. Bet Severodvinskā visur lieli baneri ar Pētera I (?) citātiem, ka par karu jādomā katru dienu, utt. viņa vecāki dzīvo TV propagandas pasaulē. viņš bija jautājis mammai, ko viņa domā par mobilizāciju - ja vajagot, tad vajagot. nebija saņēmies pajautāt, ko viņa teiktu, ja tiktu mobilizēts viņš. par to kā armijā tiek zagts pilnīgi viss. viņa draugs dienējis obligātajā - vakarā izsniedz katram vienu wc papīra rullīti uz nedēļu. visi ieliek skapītī pie gultas. no rīta - viss, nevienam vairs nav tualetes papīra. stāstīja kā piedzērušies strādnieki nozaguši titāna (!!!) zemūdenes korpusu (Severodvinskā būvē zemūdenes) un neviens neko, ne čiku, ne grabu. Severodvinskas un Arhangeļskas apkārtnē vnk pamesti un apstājušies iesākti nopietni ceļu remonti, jo visi strādnieki aizsūtīti uz Mariupoli. brauc pa būvlaukumu kā gribi. propagandas kanālos rāda, kā Mariupolē tiek celtas jaunas fancy mājas. un cilvēki dzerot, tāpēc, ka skaidrā neviens nav spējīgs runāt ne par problēmām, ne savām emocijām. bet problēmu un apspiestu emociju ir tonnām. par bērnības draugu, ar kuru fanojuši par Slipknot un anarhiju un, kurš sagājis pilnīgā Putinā un darbojas militārajā jomā. un klasiskais stāsts par to, kā radinieki Krievijā netic radiniekiem no Ukrainas par to, kas notiek. joprojām netic. runājot par mobilizāciju - kā jau mēs redzam, tā galīgi nenotiek kā Putins solīja - ka ņems tikai tos, kam ir pieredze un zināšanas. bet, pat, ja tā būtu - kaut kāda tur āķa izglītības sistēmā dēļ, rezervistos skaitās arī kaudze ar cilvēkiem, kas obligātajā dienestā nemaz nav dienējuši. es īsti neizpratu to āķi, bet arī pats Kirils, kurš nav dienējis, bet ir studējis augstskolā kkādā tur novirzienā, skaitītos mobilizējams. ai, nu viskaut ko izrunājām. principā visu, ko raksta manā tviterī, tikai šajā gadījumā info no Krievijā dzīvojuša krieva. gan jau tas info atšķiras arī pa burbuļiem un reģioniem, bet mans tvitera burbulis sakrita ar Kirila Krievijas burbuli.
nākamajā dienā viņš atstāja K nenormāli krutu un dārgu basģitāru un aizbrauca tālāk. es ļoti priecājos, ka viņš paspēja tikt ārā ar visu savu nenormāli foršo sunīti un tika tai skolā. viņš ir pēdējais no sava burbuļa vīriešiem, kas pameta Krieviju. pārējie jau kādu laiku prom. viņš gan ir nekrieviskākais krievs, ko es zinu, bet tam jau nav nekādas nozīmes.

katrā ziņā man divās dienās sanāca baigi intensīvs krievu kokteilis - Kirils, viesizrāde krievu skolā, saruna ar integrēto Marinu un notikumi pašā Krievijā.
vakar vakarā ilgi refrešoju ziņas par Dagestānu. baigi ceru, ka sāksies kaut kas nopietnāks. un ceru, ka būs pēc iespējas mazāk asiņu.