*

bija maģisks jūnija rīts. pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet maijam nav tās maģijas, kas ir jūnijam. jūnijā gribas ienirt, jūnijs ir kā mākonis. piecēlos pussešos. K un kaķis palika gulēdami, abi kopā, tik saldā miegā, ka pat nepamanīja manu aiziešanu. septiņos man tika piegādāts zirgs pie Niedrāja ezera. jājām pa saules pielietu mežu. zirgi bija enerģijas bumbas, neprātīgi ātri lēkšoja augšā un lejā pa stāvajām Niedrāja mežu stigām. likās, ka manam zirgam ir nevis 20, bet kādi 8 - 10 - pats spēku pilnbrieds. tad zirgi aizbrauca, es viena pati lēni peldēju centrālajā peldvietā. ūdens bija svaigs un maigs, ap mani ziņkārīgi šaudījās mazas zivtiņas un es domāju par to, kā mājās mani gaida vakar nakts tirgū sapirktās zemenes, mellenes un ķirši. braucot mājās gribējās dzirdēt kaut ko skaistu, tāpēc klausījos Fovea Hex - The Golden Sun Rises Upon The World Again. atbraucu, redzēju, ka K nesen piecēlies un meditē. lai netraucētu, staigāju pa dārzu. ar basām kājām pa vēl auksti rasaino zāli, priecājos par savām puķēm un tomātiem. mīļoju kaķi, kurš staipījās un valstījās zem pojenēm, kuras tūliņ, tūliņ sprāgs vaļā. tik daudz visādu sīku, smalku un nenormāli skaistu mirklīšu. kā ar sīkiem matiņiem noaudzis magones pumpurs šūpojas vējā, kā saulē zaigo žagatas spalvas, kā saziedējis pārstādītais sausserdis. jutos ļoti laimīga.
mani parasti tādas domas vispār nemoka, bet šorīt ieskrēja prātā, ka kaut kā pārāk perfekti. ka tā laime tik liela, ka aiz viņas viegli var paslēpties nelaime.
dzirdēju, ka K sāk šķindināt kafijas kanniņu, gāju iekšā un - K tikko bija zvanījusi mamma - viņa tētis nomiris.

man liekas tas sapnis, ko pavisam nesen redzēju - par būšanu Eduarda Pāvula bērēs - bija par to.