*

1. marts
Kijeva stāv. ārā spīd saule un mazi mīnusiņi. mums abiem pozitīvi lab. testa rezultāti. zvana SPKC. jocīgi, jo visi kam šobrīd apkārt ir kovids saka, ka neviens vairs nezvana. pēcpusdienā eju staigāt. šoreiz uzlieku zābakiem radzes un izeju apmēram to maršrutu, kuru gribēju, bet neizgāju dienu pirms man sākās kovids. Grotūzī gribu stilīgajā pašapkalpošanās veikalā paņemt kļavu sulas, bet acīmredzot jāiet no rīta. plaukti tukši. kad esmu izgājusi vecā dzelzceļa posmu, sajūtos nogurusi. nezinu vai tāpēc, ka kovids vai tāpēc, ka šogad vispār esmu maz staigājusi. uz Mācītājmuižas un Tiltleju ezeriem vēl sēž žibulētāji. noeju drusciņ virs 7 km. uztaisu paelju. ar artišokiem un jūraszālēm un vēl visko. ļoti laba, sen nebiju taisījusi. atpakaļ pie ziņām. vakarā noskatāmies ņetfliksa "Winter on Fire". manliekas to vajadzētu nostīties krieviem un baltkrieviem un ņemt piemēru. jūtos apmaldījusies un bez kursa.

2. marts
Kijeva stāv. uztaisu mājas testu. izskatās gandrīz negatīvs. t.i. ļoti, ļoti iedziļinoties, var ieraudzīt neredzamu līnijiņu. nolemju tomēr apmeklēt veikalu. braucu laikā, kad parasti viss tukšs, bet nezkāpēc šoreiz ir drausmīgi daudz cilvēku. ātri salasu ko nu vajag, ieeju aptiekā pēc klepus tabletēm Kārlim un braucu mājās. uzsildu un paēdu vakardienas paelju. dirnu ziņās. ir gandrīz beidzies dzeramais ūdens - aizbraucam abi kopā uz avotu pakaļ, tad pa taisno uz Niedrāju, es ielienu nopeldēties, K brauc mājās un es eju ar kājām. mežā vēl ļoti daudz sniega. noeju gar 4 ezeriem - Niedrājs - Spicieris - Teperis - Vidusezers. drusku virs 7 km. ārā forši. sešos centrā ir pulcēšanās Ukrainas atbalstam, bet man tomēr tā karantīna nav beigusies, neliekas prātīgi mīcīties pūlī. bet es labprāt ietu. vakarā sacepu kaudzi ar savu ultimate komfortfūdu - cepeškrāsnī ceptām siermaizēm. man parasti pietiek arī ar pavisam vienkāršām - maize + siers + cepeškrāsns. bet šoreiz uztaisu īpaši nevegāniskas, tādas, kā tētis taisīja bērnībā - sarīvē sieru, sajauc ar sakultu olu, piejauc klāt adžiku un tad krāmē uz maizītēm, kam apakša apsmērēta ar sviestu. ļoti pierijos. kamēr riju, ir komforts. pēc tam, protams, pagaist.

3. marts
Kijeva stāv. Volvo jau pirms miljons gadiem pieteikts uz servisu 8:15 no rīta. aizbraucam ar abām mašīnām, lai man nav jānāk kājām mājās no ārpilsētas. iegāžos atpakaļ gultā un noguļu līdz pusdivpadsmitiem. šodien nav saules, uzreiz var just, ka ļoti grūtāk būt un dzīvot. pelēks un drēgns. K migrēnas lēkme. pusdienās uztaisu wannbī āzieti - zupu no dažādiem dārzeņiem + wakame, ar kokospienu un tom kha pastu + pilngraudu nūdeles + apcepts tofu terijaki + grauzdēts sezams un loki. vakarpusē zvana serviss. volvo gatavs. 540 eur. braucam pakaļ, labi, ka iedomājos izņemt skaidru naudu. skaidrā samaksāju 425 eur. es, protams, ļoti gribētu maksāt nodokļus un būt godīga pret savu valsti, bet to ir grūti atļauties. volvo tukša bāka - mājāsbraucot iebraucu pieliet, dīzelis maksā jau 1.60 - pieleju pilnu bāku un samaksāju 72 EUR. vakarā tech lekcija. diezgan garlaicīga un bezjēdzīga. neredzu nekādu praktisku pielietojumu. nopērkam biļetes uz Parīzi maijā, jo mums jau sen ir biļetes uz Low koncertu Parīzē.

4. marts
Kijeva stāv. ugunsgrēks Zaporižjas AES. braucu uz treniņu. paldies dievam atkal ir saule, vismaz drusku vieglāk. zirgs izskatās vēl nometis svaru. bet Martas Kārlis, kurš pēdējā laikā ir ar viņu braucis kompānijā Martai uz treniņu ir par vizināšanu nopircis viņam sojas spraukumu maisu. cerams ies labumā + joprojām nav izdevies dabūt Bušeru uz Mūrmuižu novīlēt zirgiem zobus. tas arī varētu ietekmēt situāciju. treniņš - jauki, bet tāpat gandrīz stundu vienkārši bezjēdzīgi jādelējam un runājam par karu. Reinis stāsta, ka galvā nāk domas, ka daļa zirgu laicīgi jāpārdod + viņa sirdslieta ir vaislas darbs, tagad ir lecināšanas sezona, bet bail taisīt jaunus kumeliņus - ja nu kas... tad Reinis saņemas un uzliek vingrinājumu lēkšos kājumaiņām un pēc tam "baidām" zirgus. šķērslim uz kārtiņas uzvērts trubas gabals, zirgi ir aizdomīgi un tizlojas. bet beigās tiekam vairākas reizes mierīgi pāri. saberu piedevu trauciņus, braucu mājā. arī šai pusē beidzot parādās drusku gājputni - redzu gulbjus peramies pa laukos esošajām milzu lāmām. K ir uztaisījis ēst - cepeškrāsnī ceptus kartupeļus un salātus, piecepam klāt vegcīsakus. trijos sapulce, pārējie ir kabinetā, runā visi vienlaicīgi, diezgan grūti saprast kas notiek. kaut kas par to, ka kādam ir jāpiezvana Rešetinam. pēc tam salecos ar K par kopš augusta neatrisināto deklarētās dzīvesvietas problēmu. K mammai tikko bijusi acu operācija, viņa viskko nevar, K brālim bija plānots viņai palīdzēt, bet viņš ir sapisis muguru un nevar pakustēties, viss slikti. sāku justos pārēdusies ziņas. nu tā, ka jau nelabi un nelien iekšā. enīvei - turpinu dūmskrollēt.

5. marts
Kijeva stāv. nakts bijusi auksta, diena ir skaidra un spoža. saule un zilas debesis. braucu uz stalli. ir svētku sajūta - saulains, sestdiena, stallī daudz cilvēku - beidzot esmu ārā no mājas un komunicēju ar kādu dzīvajā. ejam apvidū ar Martu un Jolantu. zeme ļoti cieta un kunkuļaina, varam jāt tikai soļos. noejam kādus 7 km. pēc tam ilgi sēžam saulītē pie staļļa un pļāpājam. par zirgiem. par karu nē. man liekas, ka es jūtos labāk. kaut kā novilkusies svītra starp mani un karu. atbraucu mājās, K studijā. ir forši pabūt vienai. vakarā skatāmies jaunāko Young Sheldon sēriju un pabeidzam As good as it gets, ko nesen bijām iesākuši un nebijām pabeiguši. pamanu FB, ka esot ziemeļblāzma. aizbraucam līdz Līgo kalnam, tur jau ir divi cilvēki. bet maksimums jau beidzies. ir viegli zaļgana pamale, ļoti spožas zvaigznes un liekas baigi auksts.

6. marts
Kijeva stāv. Kārlim agri no rīta sākusies migrēnas lēkme, kas vēl nav beigusies, kad braucam uz Ozolkalnu. nakts bija auksta, bet pa dienu ir ap nulli un apmācies. slēpot forši. es gan diezgan ātri sāku just kājas, pēdējā laikā tik maz kustēts, muskuļi trīc. segums labs, var pabraukt ātri. nobraucu ~28 km 2 stundās. iebraucam Solo, atstājam tur kaudzi naudas par pārtiku. Marta atsūta ziņu, ka ar nākamo mēnesi par 20 eur paaugstināta staļļa maksa. uzcepu portobello sēnes - pusdienās burgeri ar tām. pēc tam uznāk miegs, saguļamies visi trīs karotītē - kaķis, es, K un guļam diendusu. ir miers un siltums. kad pamostos, ir jau astoņi. noskatos panorāmu, izskrollējos pa ziņām. skatāmies Licorice Pizza.

7. marts
Kijeva stāv. uzsnidzis sniegs, zeme balta, bet diena tumša un drēgna. nakts bija drausmīga. lielāko daļu nakts pavadīju kaut kādā miega priekšnamā. drausmīgi nāca miegs, bet aizmigt nevarēju, pa pusei skatījos sapņus, pa pusei biju nomodā un apzinājos katru kustību un skaņu. pret rītu iemigu dziļāk, bet tad svīdu līdz pilnīgi slapjam kreklam. jāceļas uz sapulci 8:30. visu dienu jūtos pilnīgā dirsā un visu laiku ir auksti. neko negribas, liekas, ka man nav vietas šajā dienā un šajā pasaulē. ap trijiem eju pagulēt diendusu, pēc stundas pamostos, ir drausmīgi auksti un joprojām nāk miegs. izmēru temp - 36.7 un turpinu gulēt līdz pieciem. pilnīgi bezjēdzīga un stulba diena. būtu interesanti pamērīt asinsspiedienu - mums ģimenē modē pazeminātais - gan mammai, gan vecaimammai, gan mammas brālim. varbūt tāpēc esmu tik ļengana. daļa simptomu atbilst. Panorāmas laikā K sākas migrēna, bet diezgan drīz pāriet. noskatāmies Phantom Thread.

8. marts
Kijeva stāv. K atkal naktī/no rīta migrēna. rīts auksts un saulains. ir mīnusā. aizbraucam ielīst āliņģī. pēc tam uz Rīgu. neesmu bijusi, laikam, kopš 16.02. pa ceļam apmācas un brīžiem snieg. eju uz Maximu pēc mazajām Vecrīgām izrādei + nopērku viskautko, no kā uztaisīt fiksos salātus (turku zirņi, olīvas, salātu mix, korejas burkāni, avokado). uzlieku izrādi. atnāk aktieri un sāk atkārtot tekstu. brīvprātīgajai Līvai līdzi suns Pipars. šodien izrādi nopirkušas skolotājas ar ģimenēm no Teikas vidusskolas. viss notiek diezgan haotiski. dažiem nav sertifikāta, vismaz puse nemāk lietot maskas (staigā ar smeceriem ārā), ir kompānija, kas vispār lecas par to, ka maskām jābūt - vispirms ar brīvprātīgajām, tad ar mani. tad organizētāja pasaka, ka visi ir un varam sākt - sākam, bet ierodas vēl vesels bars ar kavētājām. karoč haoss un entropija. bet par izrādi sajūsmā. izrādes laikā neizdaru neko no tā, ko vajadzētu, bet nopļāpāju ar brīvprātīgajām. novācamies un braucam mājās. ir putenis. dīzelis Nestē maksā jau 1.757 EUR. pa ceļam klausāmis This Jungian Life epizodi par kara arhetipu. es paralēli skrollēju ziņas un domāju par šo dzejoli. Smiltenē ir sasnigusi normāla sniega kārtiņa. atnāk Decibels un uzšpricē savus runča sekrētus uz dīvāna stūra. viss smird pēc runčiem.

9. marts
Kijeva stāv. vakar uzsnigušais sniegs arī. auksts un saulains. īsi pirms jābrauc, K sākas migrēna. braucam uz Rīgu, trijos klātienes sapulce. ir tiešām forši satikt cilvēkus. pati sapulce gan tāda izplūdusi. runājam par baltic takeover projektu. un to, ko lai dara ar biļešu nepirkšanas problēmu. vispār nepērk. izrāde. izrādes laikā lasu par to kā krievi bombardē dzemdību namu un bērnu slimnīcu. drausmīgi smagi un bēdīgi. un bilde ar vīrieti gados, kurš spiež pie krūtīm pelēku kaķi, uz drupu fona. viņa māja un ģimene gājusi bojā uzlidojumā. un atkal un atkal apšaudītie un mīnētie bēgļu koridori. gribu noziedot kādam ukrainim rezervējot airbnb Mariupolē, bet izskatās, ka tur nav neviena hosta. rezervēju istabu Žaporižjā. mazliet pāri deviņiem braucam mājās. dīzelis tajā pašā Nestē maksā jau 1.887. otro vakaru ap desmitiem Siguldas Nestē kāds lej degvielu miljons kannās un kanniņās. es pa dienu arī guglēju cik ilgi var uzglabāt degvielu. dienas noslēgumā vēl stress par kaķi. viņam ļoti patīk spēlēties ar auduma matu gumijām. viņš ar viņām ņemas, līdz pārkož un pamet. ģērbjoties man viena nokrīt, kaķis viņu pievāc, ķeksē, līdz es dzirdu aizdomīgu čāpstināšanu un vairs nekur nevaru to gumiju/tās atliekas atrast. un rīt mēs visu dienu nebūsim mājās.

10. marts
Kijeva stāv. ārā dzestra, bet saulaina diena. negribas braukt uz Rīgu, gribas klīst pa mežiem. kaķim pagaidām viss ok. sazvanām vetu, vets saka, ka vnk jāvēro un jāgaida. bet mums jābrauc uz Rīgu. sarunāju, ka kaimiņiene piekāps pa dienu uzmest aci. dziedāšana Mežaparkā pie Līgas E. dziedam visādas saules dziesmas un sākam kustināt ar Lieldienu dziesmas. ātri pazūd balss. kopš kovida joprojām mēdz iet ciet kakls, lai gan citu sūdzību nav. tā bijis arī citām, kuras pārslimojušas. kad beidzam, Līga Kr pārved pār tiltu līdz Teikai. biju domājusi kāpt kādā sabiedriskajā, bet beigās aizeju ar kājām no Vef kultūras pils līdz Zellenei. sanāk kādi 9 km. pa vidu piestāju Stokpotā pačurāt un fiksi ieēst zupiņu. šodien uz izrādi atbraucis autobuss ar skolotājām no Limbažiem. tādas mierīgākas, salīdzinot ar aizvakardienas Teikas skolotājām. pēc izrādes pārbūve. rezervēju vēl vienu istabiņu airbnb. šoreiz Harkivā. Žaporižjes hoste Oļena atraksta "Thanks a lot! Hope this ends soon". uzreiz atraksta arī Harkivas hoste Mari "Дуже Дякуємо! Так, Inese, Україна вистоїть все буде добре. Наше місто дуже постраждало, особливо центр та південа окраїна, де живуть мої батьки. Ракета влучила в їх багатоповерхових дім. Я з дитиною в безпеці. Всі кто може, захищають незалежність, дуже сміливі і відважні." ziņa, kas šodien sagādāja prieku - brīvībā izlauzies dēmons.

11. marts
Kijeva stāv. kopā ar K braucam uz Valmieru. man treniņš, K uz Depo, Gemosu, Rimi un pie Lomika. treniņš šoreiz raits, jo gan Martai, gan Reinim jāsteidzas tālākās darīšanās. palecam dažus vingrinājumus. braucam uz stalli, izpakojam zirgus. kamēr gaidu, kad K mani savāks, pabaroju zirglietas ar seglu smēri. mājās uzcepam veģpelmeņus, pēc tam uznāk slābanums. K paguļ diendusu, es pretojos miegam, bet tāpat vāļājos pa gultu un neko jēdzīgu nedaru. kad K ir pamodies, čīkstu, ka man gribas ķiploku grauzdiņus. viņš neiztur un uzcep. tāpat nogulšņāju visu pēcpusdienu drūmskrollojot. K nopērk 10 biļetes uz Kijivas Zoo. noskatāmies svaigāko Young Sheldon sēriju un visādus svaigus un mazāk svaigus video par karu un Putinu jūtjūbē.

12. marts
Kijiva stāv. braucam noslēgt slēpošanas sezonu uz Žagarkalnu. diena ir mirdzoša un pavasarīga. A2 šosejas malās esošie lauki gan joprojām ir pilnīgi zem sniega (līdz pat apmēram Siguldai). kalna segums sākumā ir pat visai ciets un ātrs, bet visai drīz sāk pļurzāties - ir +9 grādi. labi, ka uzvilku plāno jaku. ir tāds festive feelings. nobraucos līdz brīdim, kad lauztā potīte kļūst jau pavisam neapmierināta. dīzelis Cēsu Nestē - 1.777. pa ceļam uz mājām nopērkam Tērvetes Senču un sojšliku, kuru sacepam tāpat uz pannas un satinam torķikos ar visādiem dārzeņiem. K aiziet uz studiju.

13. marts
Kijiva stāv. K lēnām taisās uz Saldu - sataisa skaliņus, sanes krāsns malku, atved ūdeni no avota. es taisos uz stalli. labi, ka palūdzu K izbraukt fordu no nojumes, jo izrādās, ka viņam pa šīm aukstajām naktīm aķis nosēdies. tad ir jebļa, jo viņam deguns pašā dziļumā. mēģinām izvilkt ar volvo, bet fords smags, pagalmā neliels slīpums ar ledu + sniega kaudze. bet esam vismaz daļēji izķeksējuši no nojumes un izdodas līdz ar nagiem piebraukt blakus volvo un piepīpēt. skaista, saulaina diena. ejam ar Martu apvidū. pirmās dzērves, cīruļi, ķīvītes. par spīti siltumam zeme joprojām ļoti cieta. nekāda lielā rikšošana un lēkšošana nesanāk. bet tāpat forši. mājās sacepu uz pannas briseles kāpostus, klāt salāti un taisos tīrīt māju, bet noprokrastinēju drūmskrollojot ziņas. vakarā pamanu, ka pilns internets ar ziemeļblāzmām. saģērbjos, uztaisu tēju un izbraucu no pilsētas. nakts ir visai skaidra, bet ir šausmīgi spilgts mēness. liekas, ka bez krutas kameras starpniecības, neko baigi neieraudzīšu. izbraucu bezjēdzīgu rinķi meklējot labāku vietu vērošanai, atgriežos atpakaļ sākotnējā - drusku aiz Grotūža. pakavēju laiku ar Star Walk 2 aplikāciju. kaut kāds garlaicīgs gaišums pamalē ir. ārā auksts, ir mīnusā, braucu mājās.

14. marts
Kijiva stāv. agrā sapulce. ārā brīnumskaista diena. nevainojami dzidras debesis. pirmā bite. vāzē uzplaucis ķiršu zars. pieķeros mājas tīrīšanai. izrevidēju aptieciņu, ievasaroju daļu ziemas drēbju un apavu. izmazgāju grīdas. kaķis visu dienu kā jucis nēsājas apkārt. pēcpusdienā ilgi sēž uz šķūņa skursteņa. diena ir jau 11 stundas un 41 minūti gara. neilgi pirms saulrieta braucu peldēt. Niedrāja ceļš joprojām ir 3 agregātstāvokļos - gluda slidotava, ledus redele vai dziļas ledus rises. mežā uzreiz par pāris grādiem aukstāks un visur sniegs. uz ezera sēž divi žibulētāji. nopeldos. ir kruti. braucu mājās, iekuru plīti, nomazgāju traukus, izmazgāju matus. vakarā piesalst. zeme balta un kraukšķīga. atkal sola ziemeļblāzmu, bet mēness joprojām ļoti spožs, ārā auksts un jūtos piekususi. ap pusdesmitiem jau esmu ielīdusi gultā. bija laba diena. tiešām. sāku klausīties ukraiņu tradicionālo vokālo daudzbalsību. klausos un tek asaras. man vispār reizēm nāk raudiens arī par latviešu burdona dziesmu skaistumu - t.i. tik skaistas, ka jāraud. bet tagad gribas raudāt gan par skaistumu, gan karu. brīnišķīgs resurss https://www.polyphonyproject.com/en

15. marts
Kijiva stāv. sapnī apmeklēju Nemirstības muzeju. nekas tāds īpašs. K sazvanās ar mūsu malkas cilvēku. tas apjoms, ko mēs pagājšgad ņēmām sausu pa 400 eur, šogad maksā 730 eur nekaltēts. pasūtām par steru mazāk un nekaltētu. lai ved kaut kad drīz, sakrāmēsim nojumē, cerams pa vasaru izžūs. pastaigāju pa dārzu. joprojām daudz sniega un, kur nav sniegs, tur dubļi un kurmju rakumi. ap 13iem beidzot izkasos un eju staigāt. plānā kkas garāks, nekā parasti. izeju - Jaunais parks - Kalnamuiža - Teperis/aizteperija - slēpošnas trase - Spicieris - Ieejas maršruta biezokņainākas daļas - Silva - Vecsautiņu avotu pagrieziens - Klievis. pirmie taureņi - dzeltens, dzeltens, oranžmelns, dzeltens, oranžmelns. pie Spiciera pasēžu uz laipas saulē un pameditēju. klausos kā dobji un stenoši sarunājas ezers ar savu ledus vāku. nākamā pietura izcirtumā. uzkāpju kalnā, iekaru hamoku, padzeru kafiju, apēdu līdzpaņemtos sendvičus. melnā dzilna bļaustās. Ieejas takas diezgan grūtas, bet tuvākajā laikā būs vēl grūtākas. manus 60 kg sērsna pagaidām vēl tur, bet drīz vairs neturēs un dziļākajās vietās sniegs vēl ļoti biezs. biju domājusi iziet dendrārijā, bet pamanu taku, kas izskatās pēc šortkata un tā arī - iznāku uzreiz Silvā. paeju drusku atpakaļ pa šoseju, iegriežu avotu ceļā un tad pa labi. tur ir tīrs un slapjš ledus. man ir līdzi radzes. uzlieku, lepni eju un... četrpadsmitajā kilometrā, nesaprotamā veidā paslīdu un nožaujos ar visām radzēm. automātiski šauju apakšā roku, roka arī paslīd un aizslīd un es uzkrītu uz kreisā pleca un kkādā nepatīkamā leņķī izstieptas rokas. baigi sāp. aizeju mājās, esmu nogājusi 16+ km. ja neskaita plecu - brīnišķīga pastaiga. kkā ar vienu roku uzmačkāju fikso miso zupu ar nūdelēm, iekuru plītu, pēc tam eju atlaisties. tā roka baigi negrib kustēties uz priekšu un augšu un darīt neko, kas sasprindzina pleca muskuli vai liek turēt svaru. visādi citādi - tūskas nav, pati par sevi nesāp, tikai uz kustībām, elkoņa locītava ir lietojama. no jakas kkā izlīdu, bet kā es izlīdīšu no longslīva gan es nezinu. ja rīt joprojām būs tik sūdīgi vai sūdīgāk, jāaizbrauc moš uz traumpunktu. K ap pusdesmitiem izbrauc no Rīgas.

16. marts
Kijiva stāv. ap 12 izkasāmies uz Smiltenes traumpunktu, K gan taisās sākties migrēna, bet viņam liekas, ka var braukt. traumpunktā ir ļoti laipnas tantes, bet tieši šodien ir diena, kad reizi trijos mēnešos notiek regulārā rentgena aparāta apkope + trešdienās neesot ķirurgs. iesaka braukt uz Valmieru un teikt, ka nokritu šodien. tā arī darām. Valmierā tā attieksme tāda paviršāka, piemēram, manas kartiņas aizpildīšana ļoti sabremzējas, jo māsiņas(?) tērzē par darba biksēm un jauno darba apģērbu mazgātuvi, uz kuru vairs nav jāiet pāri pļavai. rentgens, atnāk ķirurgs, pēta, ieraksta izrakstā, ka lūzums. 6 nedēļas jānēsā roka kaklā, pēc 2 nedēļām vajadzētu uztaisīt atkārtotu rentgenu. braucam mājās, pa ceļam iebraucam stallī - saberu piedevu trauciņus un sabaroju zirgu ar kārumiem. mājās K, manā vadībā, uztaisa kariju - sīpols, burkāns, kartupeļi, puķkāposts, šampiņjoni, briseles kāposts, kokopiens, tomātu pasta, karija pasta + salāti. ļoti garšīgi. pēc tam kaut ko kūkoju. vakarā noskatāmies Generation Putin un divas Frontline doķenes par Putinu (Putin's Way un Putin's Road to War)

17. marts
Kijiva stāv. diezgan bezjēdzīga diena. es esmu sapīkusi par sabojātā pleca uzliktajiem ierobežojumiem un nespēju orientēties laikā un telpā. vismaz aizbraucam nopeldēties uz Niedrāju. diena skaista, bet izrādās ir visai nepatīkams, ass un auksts vējš. par spīti tam iebāžu galvu ūdenī. tas ir forši. bet tā kā man iet visai sūdīgi un lēni ar ģērbšanos, tad drusku nosalstu pēc tam. K aiziet uz studiju, es kko kūkoju. piezvana tētis, prasa kas man ar to roku. esmu apmulsusi par šādu uzmanību, bet norunājam kādas 11 minūtes. vakarā ir tech lekcija - šoreiz par digitālo mārketingu. diezgan interesanti. paskatos kā kvfr iet google trends salīdzinājumā ar citiem nevalstiskajiem teātriem. izrādās ļoti sūdīgi. nebiju gaidījusi tik sliktus rezultātus. man likās, ka mēs esam stilīgāki. kaķis mani ļoti pieskata. nāca pie manis gulēt kamēr dirnēju ar kovidu. tad bija atdalījies (t.i. gulēja savā dīvānā atsevišķi) - tās dažas dienas starp plecu un (pēc)kovidu, kad jutos labi un cerīgi. kopš pleca atkal nāk un tusē ar mani. paldies viņam par to. viņš ir brīnišķīgs, brīnišķīgs kaķis.

18. marts
Kijiva stāv. no rīta izmēram asinsspiedienu - mamma aizdeva savu mērītāju, lai nočekoju aizdomas par pazemināto. man ideāls, bet K izrādās diezgan paaugstināts. kaut kāds tas 2. levels. kratu ar pirkstu un saku, ka jābeidz beidzot pīpēt. skaista diena, negribas dirnēt. izejam pastaigāties - Jaunais Parks - Aizteperija - "Smiltenes Šveicē" uzēdam sendvičus - pārejam Abulu un caur mežu iznākam Teperim otrā pusē - Vecais Parks - Topiņā pēc saldējuma - mājas. 7 km. K aiziet uz studiju. man kvfr sapulce. ļoti lēna un garlaicīga un diezgan mokoša, jo nevaram saplānot nākotni un plānus. visi viens pēc otra ieplānojuši kkādus braucienus ārpus LV un viss slikti. pēc sapulces atnāk K un ejam ārā dedzināt zaru kaudzi, kas stāv no rudens. tipa par godu pavasara fulmūnam. es staigāju apkārt un mēģinu ar vienu roku griezt kaut kādus pērnos lakstus, kas palikuši dārzā, bet diezko ērti nav. vismaz miķelīšus nogriežu. vakarā skatāmies, ko Rajevs TV24 stāsta par jaunākajiem notikumiem frontē. nekad nebiju domājusi, ka man jelkad varētu interesēt kaujas stratēģijas un militārā tehnika.

19. marts
Kijiva stāv. pamostos nosvīdusi. ap 8iem izbraucam uz Rīgu. saules nav. pelēks un auksts. K uzliek izrādi manā vadībā. izrāde. K novāc izrādi manā vadībā. man kaut kā pēdējā laikā aizvien biežāk liekas, ka Zellenē man sabojājas garastāvoklis. man tur nepatīk aizvien vairāk. vietas vaibs/(ne)enerģija. Rīgā migla. baznīcu torņus neredz. braucam uz Olimpiju skatīties K jaku. nekā nav. uzēdam turpat Green burgerī vegan burgerus. tā kopumā padārgi un nav tā, ka mega kruti. braucam mājās. Siguldā Šokolādes krustā apmeklējam vietas visās krustojuma pusēs. Neste (dīzelis 1.697), RDA (nekā laba nebija, bet tur ir vesela atsevišķa rinda ar jāšanas drēbēm, ko man patīk ik pa laikam apraudzīt), Circle K (kafija un wc) un Rimi (man ļoti gribējās mafinu, bet nebija). mājās K iekurina visu un aiziet uz studiju. man sāp mugura no rokas nēsāšanas kaklā. un drusku smeldz plecs. vakarā noskatāmies 2 jaunākās The Gilded Age sērijas.

20. marts
Kijiva stāv. pavasara ekvinokcijas diena. no rīta uzrodas Decibels ar ļoti sabojājušos un sapūžņojošu aci. Vidzemē, ārpus Rīgas, joprojām nav diennakts/brīvdienās pieejamas vetpalīdzības. visādi citādi liekas normāls, ēd un mīļojas. iebaroju viņam AB, kas palika pāri no Rikša pēdējās slimošanas. būtu labi, ja viņš uzrastos arī vakarā uz nākamo devu. pirmspusdienu kaut ko diezgan bezjēdzīgi nomuļļāju. drusku mēģinu ar grābekli pakašņāt mauriņu, bet pēc kādiem 4 kvadrātmetriem saprotu, ka tomēr nebūs. es vispār diezgan vieglprātīgi izturos pret to roku, bet šodien arī piefiksēju, ka ir virzieni un amplitūdas, kurās tā jūtas labāk un kustas nesāpīgāk. braucam uz Niedrāja mežiem staigāt. izrādās Niedrāja pusē ir vēl vairāk sniega un ledainu ceļu nekā Spiciera pusē. praktiski visu laiku jāiet pa tādiem kalnainiem un slideniem ceļiem uz kāda es viņdien nogāzos. šoreiz nenogāžos. izejam līdz Pārkalņu naudas akmenim. tad mazu gabaliņu pa biezokni. sērsna vairs negrib turēt, vietām krīt līdz ceļiem cauri. tad nopeldamies Niedrājā, noslēdzot ziemas un atklājot pavasara peldēšanas sezonu. mājās K uztaisa dārzeņu zupu, tādu vienkāršu, bet foršu. Decibels neuzrodas pēc nākamās AB devas. stulbi. cerams rīt atnāks un tad jau varēsim aizvest pie ārsta. atkal skatāmies Rajeva par Ukrainu + Dzīvības tiltu LTV1. es jau kādu brīdi cenšos izvairīties no visa, kas saistīts ar Mariupoli, es nespēju to aptvert un procesēt un tas kļūst aizvien vēl neaptveramāk un neprocesējamāk. bet, ziņas, protams, uzpeld.

21. marts
Kijiva stāv. ikpirmdienas sapulce. Klāvam kovids, jāatceļ šīs nedēļas izrādes. biju domājusi, ka marts būs visai pieklājīgs finansiālā ziņā, jo sākotnēji bijām salikuši daudz izrāžu. būtu bijis jābūt labam piķim par dežūrām. bet vispirms atkrita ieplānotā bezbudžeta izrāde, kas bija visai daudz salikta repertuārā. pirmizrāde pārcēlās uz maiju. tad viena no bērnu izrādēm, jo bija nopirktas tikai 5 biļetes. tagad vēl divas atcēlās. un nekāda baigā finansiālā prieka šomēnes nebūs. tikai vairāk brīva laika, kurā peldēt nenoteiktā bezjēdzībā. sākās mēnešreizes, varbūt tāpēc pēdējās dienās viss tā besīja. jau vakar pamanīju, ka ar roku ir labāk, nesāpīgā kustību amplitūda ir lielāka. diena paiet diezgan bezjēdzīgi. visur Mariupoles rēgs. vakarā pēc Rajeva un Panorāmas noskatāmies The Truth About Cats & Dogs.

22. marts
Kijiva stāv. K aizbrauc uz Rīgu darīšanās. es jūtos tā diezgan cerīgi, mēģinu izdomāt ko jēdzīgu, lai padara ar savu vienu roku. apsēžos palasīt ziņas. izlasu, ka Hostomeļā sabombīti staļļi. zirgi sadeguši dzīvi. ir arī bildes. gribas ielīst melnā caurumā un ilgi, ilgi nebūt. īsti nezinu kā paiet diena. nekā. kaut kad zvana žurnāliste no Latvijas Lopkopja un uzdod jautājumus mūsu Fb lapas "Runā zirgi" sakarā. liekas visai nesakarīgi, bet nu why not. pēc pusnakts atbrauc K un atved ciemos manu mammu.

23. marts
Kijiva stāv. dienas sākums saulains. mamma uzvāra savu tradicionālo pupu zupu. K aizved mani līdz stallim. zirgs izskatās vēl nometis svaru. šausmīgi vajag novīlēt zobus, bet Bušeru joprojām nav izdevies nomedīt, nu jau vairākas viņam zvanāmies. es sāku to darīt janvāra otrajā pusē. notīrīt zirgu ar vienu roku nav nekādu problēmu. nagus nevaru iztīrīt. atbrauc Jolanta ar meitu. apseglo man Radi, uzsēdina meitu uz Sniķa un izejam nelielu 20 min līkumiņu. liekas, ka nav baigā problēma jāt. ilgi gan neizpaužos, jo K nav daudz darīšanu Valmierā un negribas likt viņam ilgi uz mani gaidīt. K mani savāc, braucam mājās. vakarā mazliet līst. 19:00 sasēžamies visi trīs, ēdam čipsus un skatāmies Rajevu un Panorāmu. pēc tam spēlējam Džokeri. uzvar mamma - ļoti iespaidīgi trīs reizes pēc kārtas izliekoties ar reizi. nesaprotu, kā tā var būt/veikties + viņa nav spēlējusi šo spēli gadiem. mēs ar K pa ziemas vakariem drusku paspēlējām. trijatā foršāk.

24. marts
Kijiva stāv. stāv jau mēnesi, tāpēc pārstāšu to pieminēt. diezgan laba diena. dienas pirmajā pusē mēs ar mammu rādām ar pirkstu un K zāģē ābelēm zarus. tas te nav darīts gadiem un veco ābeļu vainagi ir pilnīgi džungļi, kas pilni ar sen nokaltušiem zariem. visas nepaspējam, bet kārtīgi aptīram sīpoliņu un saldo ābeli pie ielas. sīpoliņam gan jau miljons gadus ir tukšs un caurs stumbrs, bet viņa turas un braši ražo un man ir žēl viņu likvidēt pavisam. pēc šīs aktivitātes virtuve liekas gaišāka un visapkārt vairāk gaisa. ar ne pārāk lielu produktivitātes līmeni velku zarus uz ugunskura vietu un kko vicinos ar grābekli. tad eju taisīt zupu. biezzupu no ķirbja, sīpola, burkāna, brokoļa un puķkāposta kacena, kokospiena un zemesriekstu sviesta. K aizbrauc uz Rīgu spēlēt koncertu Nemierā. mamma sāk dedzināt zarus, es vēl drusku kko iesaistos un ar vienu roku kko tur pastaipu. tad eju iekšā klausīties lekciju par satura mārketingu. diezgan jēdzīga. tālāk jau Rajevs un Panorāma un tviteris. diezgan nopietni apsvēru domu braukt rīt uz treniņu, taču tas atceļas - arī Marta ir beidzot tikusi pie kovida. droši vien, ka no lauztā pleca ekspluatācijas viedokļa, tā ir labāk.

25. marts
K ir atbraucis ap pusčetriem naktī. atlikušajā nakts daļā izbesī kaķis. laužas ārā, tad pēc brīža daudzās pie loga, bet tiklīdz ir ielaists, tā uzreiz dauzās pie tā paša loga no iekšpuses, lai laiž ārā. viena no skaņām, kas man tiešām besī, ir Rikardo, kurš naktī ļoti determinēti sit ar ķepiņu pa loga rūti. tāpēc pieceļos diezgan vēlu. ejam atkal ārā pie zariem. pieķeramies divām vecajām antonovkām, kuras īstenībā nemaz neatrodas uz manas zemes, bet nu nevienam citam viņas neinteresē, zāli tāpat tur pļauj K un ābolus lasu es. paretināta tiek arī vecā plūme un līdz ar zemi nošņāpti 2 ērkšķogkrūmi. viens uz ataugšanu, vienam jārok ārā sakne. mamma tikmēr dedzina zarus. visa mūsu pasaule pilna ar zariem. trijos man kvfr sapulce. diezgan īsa un raita. pēc tās eju vēl pavākt sīkos zarus pa visurieni un tad braucam uz avotu pēc ūdens un uz Niedrāju peldēt. ūdens šodien liekas ļoti šķīstījošs. ļoti, ļoti laba sajūta. vakarpusē mamma man iehenno matus, kas ļoti sen nav darīts. tad Rajevs un drusku Panorāma, tad trijatā skatāmies Benjamiņas otro sēriju. atliek tikai matus vēl izskalot.

26. marts
no rīta vēl mazliet uzspīd saule. tad apmācas un ir traks vējš. un auksts. braucu uz stalli. pati pie stūres. vispār jāatzīst, ka diezkas nav. man sagādā sāpes ieslēgt pagrieziena rādītāju. pa Rīgu/dinamiskā satiksmē noteikti negribu piedalīties. notīru ļoti dubļainu zirgu, sabaroju ar banāniem, burkāniem, āboliem. viņam rīt paliek 20 gadi. tad ejam staigāt pie rokas, kopā ar Jolantu un Sniķi. aizejam līdz Mīlestības akmenim un atpakaļ. ļoti pretīgs laiks. atbraucu mājās, netieku iekšā, jo mamma aizgājusi pie brāļa un paņēmusi līdzi rezerves atslēgu, K. studijā. atnāk K, padzeram kafiju, es uzēdu auzu pārslu putru. sākam skatīties šo - Evaluation of Russia by Finnish Intelligence Colonel, 2018. ļoti, ļoti laba. K gan vienā brīdī aizmieg. ārā snieg. vakarā mamma uztaisa bērnības ēdienu - diy frī kartupeļus + salāti ar kefīru. noskatāmies Rajevu, Panorāmu un tad atkal spēlējam Džokeri. šoreiz man klājas vislabāk.

27. marts
sūdīgi gulēju. kaut kā spieda un traucēja plecs. naktī pārgriežas stunda, attiecīgi noguļu ilgi, jūtos ne cepta, ne vārīta un viss liekas nepareizs. vismaz ir atgriezusies saule, lai gan ir riebīgi auksts. atrodu uz grīdas pierijušos ērci. steigšus jāpērk kaķim foresto siksniņa. pēc tam pa logu redzu ka Decibels apdraud vāveri ķirsī. aizeju izglābt. uzvāru zupu ar šķeltajiem zirņiem un visādiem dārzeņiem. K aiziet uz studiju, mamma aiziet pie sava brāļa svinēt brāļasievas 69 dzimšanas dienu. vakarā Rajevs, Panorāma un atkal spēlējam Džokeri. izspēlējam 10 partijas, es atkal uzvaru. man izdodas arī vienā reizē izlikties ar reizi. tas gan notiek nejauši un nav plānots. bet saraušu ļoti daudz punktu.

28. marts
atkal sūdīgi guļu. pēc vecā laika sapulce sanāk 7:30, drausmīgi negribas celties. 12:00 ilgi gaidītā vizīte pie jaunā terapeites, pie kuras pierakstījos jau februāra sākumā. diemžēl zoomā, jo viņa dzīvo Liepājā. man ritīgi patīk, uzreiz jūtu, ka ir kontakts. tas ir ļoti iepriecinoši un atvieglojoši. pēc tam izpildu tech lekciju pirmā moduļa testu. diemžēl neesmu noklausījusies visas lekcijas, bet izpildu ar 93% pareizām atbildēm. man par vieglu, trūkst izaicinājuma. tad aizbraucam nopeldēties, nopērkam rauga mīklu, braucam cept cienastu rītdienas ballītei. uzcepam vienu sāļo un vienu saldo pīni. sāļo ar diy pesto no saldētavas un sieru, saldo ar magonēm un drusku šokolādi.

29. marts
no rīta sapaunājamies un braucam. ir uzsnidzis sniegs. bieza kārta. aizvedam mammu uz Saļiku, braucam uz Rīgu. degvielas cenas atkal augšā un dīzelis dārgāks nekā 95. K iet uz mēģi un pie terapeita, es paganos pa centru. Otrajā elpā nenopērku One wolf džemperkleitu. situ sev uz pleca par neizšķērdību. bet tad nokļūstu Humanā un nopērku sev kārtējos Birkenstokus, Fjallraven bikses un džinsu šortus. nav baigi lēti, jo pirmā jaunā pieveduma diena. paēdu Stokpotā, padzeru kafiju un palādēju telefonu Terapijā. ieeju vēl patērēties Dabasstacijā. paklīstu pa grāmatveikalu un tad jau ir atbrīvojies K un braucam uz Zelleni riktēties vakaram. K atvadu ballīte no kvfr/filmu vakars. skatāmies Fight Club uz lielā ekrāna ar krutu skaņu un pēc tam ēdam un dzeram. KVFR uzdāvina K ļoti foršu fotoalbumu ar visādām smieklīgām bildēm. nogurstu no Ances, kura ir sadzērusies jau taisot albumu un mēģina ar mani runāt par savu sāpi attiecībā uz K aiziešanu. nē nu tas jau normāli, bet viņa visu laiku runā vienu un to pašu. Paula un Gediņš mani rāj par to, ka nenēsāju roku pakārtu kaklā. notusējam diezgan ilgi. sadzeros šampi ar apelsīnu sulu. kaut kad jau dziļi naktī braucam mājās. snieg un putina. kurjers atstājis lievenī paku ar K jauno ziemas jaku un manām autdōr biksēm, ko uz atlaidēm pasūtījām sportshopenā. ir kaut kādi 4 naktī, mēs mēram visas tās drēbes un ir sajūta kā Ziemassvētkos. Fjallraven bikses man pašai ir drusku par lielu, toties izrādās der K. ļoti labi.

30. marts
kaut kad pamostos un pieceļos, bet izgulējusies neesmu. pohas īsti nav, bet visu dienu ir saburzījuma un neizgulējuma sajūta. neko tādu baigi jēdzīgu nepadaru. apņemos no rītdienas pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. kamēr mamma ciemojās pie mums, mēs apēdām neskaitāmas čipsu pakas un mamma visu laiku pirka konfektes un cepumus. plānās bikses, kas pagājšgad maijā derēja okej, šobrīd īsti netaisās ciet. jāizdara tā, lai maijā tomēr atkal taisās. ar visu kovidu, emotional eatingu, pretīgo laiku, kas bija janvārī un fevrālī un tagad - lauzto plecu - esmu šogad ļoti maz kustējusies.

31. marts
esmu sapisusies ar autobusu sarakstu. pieceļos uz busu 8:30, bet buss īstenībā ir 9:35. kļūdu saprotu, kad K mani aizved līdz autenei, bet tur viss ir tukšs un kluss. tad nu 9:35 braucu uz Rīgu. 12:30 dziedāšana, pēc tam eju uz BC, kur sarunāts, ka Keita man nogriezīs čolku. visu pagājušo gadu veltīju mokošai un kaitinošai čolkas ataudzēšanai, līdz nupat sapratu, ka, bļe, ar čolku man patika labāk. tieku pie čolkas, ir ok, papļāpāju ar Keitu, ienesu P. Brieža ielas fotosalonā attīstīt divas filmiņas. viena ir pagājšgada no canon z135, bet otra ir no vienreizlietojamā fočika, ko Austra man uzdāvināja Rudens sonātes pirmizrādē (tas bija 2016. gadā). nav ne jausmas, kas tur būs iekšā. pēc tam izrādās, ka visi dienas busi ir aizgājuši un palicis tikai pēdējais - 19:05. man ir vairāk nekā 2h brīva laika un es nezinu ko darīt. lēni kkur velkos. aizvelkos līdz Humanai, bet nav tā, ka baigi gribas veikalus. zvanīt kādam un aicināt uz tēju arī negribas, jo es jau izpļāpājos ar Līgām un Keitu. aizeju uz Miit, paņemu cēzara salātus ar marinētu soju. ļoti garšīgi. bet kaut kāda ne visai laipna apkalpošana. tad eju uz auteni, braucu mājās un dodos apbrīnot savu jauno siltumnīcu. K no rīta uzzvanīja viņiem vnk apjautāties par cenām. tas beidzās ar to, ka 17:00 viņi jau bija klāt un būvēja augšā. paēdam K plovu un noskatāmies šīs dienas Rajevu.