*

beidzot sagaidīju sauli. liels paldies! mums šodien bija tāds neliels dolomītu maršruts. aizbraucām uz Kalamecu - Markuzu gravām, kas atrodas pasaules malā, pieIgaunijā, starp 3 palieliem purviem. bijām tur reiz bijuši vasarā, pēc Gaujienas kapusvētkiem. toreiz arī bija skaisti, bet tad praktiski vispār nebija ūdens upēs un mēs staigājām pa sausām gultnēm. šoreiz ūdens bija gana un Kalamecu gravā tas līksmi nēsājās pa nelielajaiem ūdenskritumiņiem. jābrauc ziemā, varbūt tur veidojas smuki leduskritumi. Markuzu grava bija diezgan slapja un dubļa, pārkūlāmies pāri upei, uzšļūcām līdz gravas augšai un izmetām līkumu līdz pamestām dolomīta mājām.
mājās braucot piestājām abos Gaujas krastos pie Virešu tilta. vienā pusē ir Randātu klintis, otrā Tilderu + vecas dolomīta lauztuves. nekas daudz ko staigāt tur nava, bet smuki tāpat.
ilustrācijas instagramos.

p.s. ja braucat uz Kalamecu - Markuzu gravām, šajā gadalaikā rekomendēju mašīnu atstāt krustojumā, kurā beidzas grants ceļš un sākas smilšu ceļš cauri Mežciemam (3 mājas). mēs tā darījām un nenožēlojām. ko iet tikai nieka lieki 700 metri. labāk iet, nekā rakt mašīnu ārā dubļiem, bet, protams, katram savs.