*

saulgriežu pelde saullēktā izpalika, jo es pat nepamanīju kā izslēdzu modinātāju. nekas, visu nakti peldēju savos sviedros un nopeldējos ezerā, kad pamodos.
pojenes nozied kosmiskā ātrumā. pagalmā biezos vālos krāmējas pojeņu un filadelfu smaržas. mēness nenoriet caurām dienām un naktīm, visu laiku karājas debesīs un briest. kā tāda Trīra Melanholija. Jāņu dienas vakarā būs piebriedis pavisam pilns. dārzā sārtojas pirmās zemenes, dzīro laputis un citi mošķi un šūpuļtīkls brikšņu pavēnī ir odu barotava. vakaros virs ziemeļpuses horizonta glāsmaini plīvurojas sudrabainie mākoņi un ezis nāk ēst kaķu barību. gaiss pilns tveices un svīru saucienu. briest pērkons. kaut nu tas būtu žēlsirdīgs - padzirdītu, bet nesakapātu dārzu. pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, ja nu vienīgi jūnijs.
vakar ap astoņiem vakarā aizbraucām pastaigāties pa Strenču dabas taku. bija skaisti un joprojām karsti. satikām visādus zvērus un triljons odu, paldies, Gaujai, ka bija kur ik pa laikam paglābties.

bet saule atkal jau veļas tumsas bezdibenī.