*

interesanti, kāpēc nebiju agrāk iedomājusies par to. nē, nu biju, bet ne tik nopietni. alerģijas - psihosomatika - emocionālais stāvoklis.
man visu dzīvi ir bijis ļoti jocīgi ar alerģijām. vairums cilvēku zina - man ir alerģija no X, tāpēc es to nekad neēdu. man viņas regulāri uznāk un pazūd. piemēram, vienu rudeni (vai divus?) man bija drausmīga alerģija (palika sarkana, niezēja un iekaisa āda ap acīm) no mājās audzētiem, termiski neapstrādātiem tomātiem. jebkurās mājās - mammas, kaimiņu, radu. no veikala tomātiem nebija. kopš tā laika nekad vairs nav atkārtojusies. kad bija jāstrādā pie Tīrona Mielasta - izrādes, kas man ļoti riebās un producentes, kas man ļoti riebās vadībā, man sākās ārprātīga alerģija uz lateksu (tur bija lateksa kostīmi, ar kuriem bija visai daudz jākrāmējas). seja palika pilnīgi sarkana un zvīņaina un visu laiku tecēja deguns. un tādas on/off alerģijas man ir regulāri - citrusaugļi, zemesrieksti, zaļā tēja, vīns, pesticīdi, kaķa spalvas, zemenes utt. kādu brīdi ir un tad vairs nav un atkal turpinu ēst neseno alergēnu bez kādām problēmām. kaut kad agrākā pavasarī man bija uznākusi putekļu alerģija, ar tādām agrīnām astmas iezīmēm (modos ar traku, čīkstošu klepu), bet ar to es visai veiksmīgi cīnījos ar milzīgām c vitamīna devām (3000-5000 mg dienā). ā un vēl man sen atpakaļ bija alerģija no pretalerģijas zālēm. pareizāk sakot, man jau bija alerģija no Berlocīda, kas bija jādzer nieru iekaisumam, bet ģimenes ārste lika turpināt to dzert un dzert klāt Fenkarolu un no tā man kļuva daudz sliktāk. es nokļuvu slimnīcā ar kvinkes tūsku (pirms tam man vnk drausmīgi niezēja viss ķermenis + man toreiz bija visai traka attiecību krīze ar Šakāli).
aizdomājos par to, jo nupat, pēc divām diezgan stresainām nedēļām, sākās putekšņu alerģija. es, protams, neesmu to laboratoriski apstiprinājusi, bet pazīmes parādījās pirmdien, kad uznāca siltums (un man bija visai nervoza diena) un viss sāka sprāgt vaļā. šodien ir pilnīgs pizģec. deguns ciet, visu laiku tek, visu laiku šķaudu, grauž acis un dulna galva, nekad iepriekš nekāds siena drudzis man nav bijis + pamanīju kādā no visu insta psihterapeišu, kam sekoju, postā īsi pieminētu alerģijas un traukmes saistību. nujā, un izrādās, antihistamīnus lieto arī pret trauksmi, jo tie iedarbojas nomierinoši uz smadzenēm. pagaidām gan nav pārāk daudz legit pētījumu par alerģiju un psihisko traucējumu saistību un cik nu es te guglējot redzu, šī tēma ir sākusi cilvēkus interesēt tieši pēdējos pāris gados, bet nebrīnīšos, ja vēl pēc pāris gadiem par to būs daudz vairāk un izsmeļošāk, līdzīgi kā par brain-gut axis, mikrobioma lomu un vagus nerve utt., kas samērā nesen daudziem likās "ko ārsti tev nestāsta" līmeņa nieki.

https://www.healthline.com/health/allergic-asthma/can-emotions-trigger-allergic-asthma#depression-and-anxiety
https://www.medicalnewstoday.com/articles/325322#Seasonal-allergies-tied-to-anxiety
https://wexnermedical.osu.edu/blog/are-allergies-linked-to-anxiety-and-depression
https://www.sciencedaily.com/releases/2008/08/080814154327.htm
https://www.reliasmedia.com/articles/50776-environmental-allergies-may-be-psychosomatic
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7234149/
https://psycnet.apa.org/record/1949-02353-001