*

apkaart klainjo cauna.Cauna, nevis lapsa. Caunas ir daudz maniigaakas. Ja jums beninjos iemitinajusis cauna, nedzeniet to prom.Laujiet lai taa paliek. Sii cauna pasargaas jus no citaam. Juusu vistas taa neaizskars. Ies medit citur, lai sheit tai butu miers, lai neviens neizjauktu taas midzeni. .. Lai nokertu caunu, taa labi jaaiekairina ar eesmu. Sii bleede reti iekriit noliktajaas lamataas. Cauna vispirms jaiekardina. Nelieciet lamatas parak tuvu tai vietai, kur, pec jusu domam, caunai ved cels. Tur jabut tikai ediena smarzai. Vislabaak japiesien auklinaa saaliita sardiine vai siljkje un jaaizvelk pa zaali lidz lamatam. Cauna iet pa pedam, un zhaaveetas zivs smarza to galiigi apreibina un padara vai traku. Ta skrien pretim karotajam kumosam. Ja taa ir loti izsalkusi, ta pat uzkeras uz esmas. Cauna aizmirst piesardzibu un grib apriit maanigo gardumu.
Tad lamatas aizkriit.
Ta dazkart medz notikt ari ar cilvekiem.
/Pjers Gamaraa/Pireneju rapsodija. Riga, Liesma, 1967/
animaalijpolemika ar Tevi.