![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es nekad neko nevinnēju un arī nepiedalos FB konkursos, bet nesen vienā biju pietiekusies un laimēju skaņu meditāciju kaut kur starp Lubānu un Gulbeni. tas ir tā, ka tu guli zem ozola uz matracīša, tev uz sejas ir smaržīgs maisiņš ar svaigiem liepziediem un tev skandina visādus gongus un grabulīšus un zvaniņus. tā kā aizbraucām divatā, viņa aicināja piedalīties arī K. bija tāda jauka klusas un samtainas planēšanas sajūta. pēc tam izbraucām caur aktīvu kūdras purvu, nopeldējāmies Ušurā (visai stindzīgi auksts ūdens), tad Madonā paēdām slaveno Kebabostas falafelu (bija labs) un apciemojām manus mīļos Mētrienas podniekus. oficiālais iemesls braucienam bija lielā, sudrabaini melnā krūze (ar tilpumu virs 2l), kuru biju rezervējusi. bet bija ļoti jauki pasēdēt ar viņiem, patērzēt pie kafijas un komplektā krūzei nopirkt vēl divas ļoti skaistas bļodiņas (melnas ar tumši zaļu glazūru iekšpusē), pēc kurām man noteikti nebija akūtas vajadzības.
pēc tam braucām uz "Savvaļā" un tas bija ļoti, ļoti kruti. visas iespējamās purvīša, mežīša, ezerīša, pļavīša un krūmīša balvas iet šai izstādei. melno trasi izgājām stundā. tiesa gan tā arī nesaskatījām Neiburgas darbu. maršruta shēma kartītē gan ir visai aptuvena un ir diezgan viegli novirzīties. ejot iztikām bez gumijniekiem. es gāju iešļūcenēs un nebija nekādas vainas, nu brīžiem nesu viņas rokā, bet purva sajūta ar basām kājām ir ļoti jauka. tiem, kam bail no čūskām (nevienu gan neredzējām) un savvaļas gan iesaku gumpīšus un arī kaut kādu antikukaiņu līdzekli, jo dunduru tur netrūka. dzirdējām un redzējām visādus zvērus un putnus. un tur ir pļavas ar superīgu bioloģisko daudzveidību. tur var nekāpjot nost no takas ievākt veselu kaudzi tēju. man žēl, ka bijām tik vēlu, ka šai nodarbei īsti nebija laika. salasīju tik sauju, šī vakara tējai jaunajā, lielajā krūzē. gribas braukt vēlreiz. kamēr vēl tējaugi zied un iziet līdz galam zaļo trasi. iesākām, bet saule jau rietēja un K. vēl šovakar bija jāpaspēj pārtaisīt viens muzona gabaliņš Šķidrumam, tāpēc gājām atpakaļ uz mašīnu.
mājupceļā kārtējais episkais un ar spilgtajiem marķieriem zīmētais saulriets un pelde Lizdoles ezerā. vajadzētu saņemties aizbraukt uz saulrietu kalniņu uzmest aci komētai. no mājām nevar, koki, šķūnis un pilsēta priekšā. no pagalma tik sudrabainos mākoņus var redzēt. tieši tagad. un no tumsas atkal brēc ausainās pūces bērni. krāšņi, bet dzestri tie tavi vakari, jūlij.
pēc tam braucām uz "Savvaļā" un tas bija ļoti, ļoti kruti. visas iespējamās purvīša, mežīša, ezerīša, pļavīša un krūmīša balvas iet šai izstādei. melno trasi izgājām stundā. tiesa gan tā arī nesaskatījām Neiburgas darbu. maršruta shēma kartītē gan ir visai aptuvena un ir diezgan viegli novirzīties. ejot iztikām bez gumijniekiem. es gāju iešļūcenēs un nebija nekādas vainas, nu brīžiem nesu viņas rokā, bet purva sajūta ar basām kājām ir ļoti jauka. tiem, kam bail no čūskām (nevienu gan neredzējām) un savvaļas gan iesaku gumpīšus un arī kaut kādu antikukaiņu līdzekli, jo dunduru tur netrūka. dzirdējām un redzējām visādus zvērus un putnus. un tur ir pļavas ar superīgu bioloģisko daudzveidību. tur var nekāpjot nost no takas ievākt veselu kaudzi tēju. man žēl, ka bijām tik vēlu, ka šai nodarbei īsti nebija laika. salasīju tik sauju, šī vakara tējai jaunajā, lielajā krūzē. gribas braukt vēlreiz. kamēr vēl tējaugi zied un iziet līdz galam zaļo trasi. iesākām, bet saule jau rietēja un K. vēl šovakar bija jāpaspēj pārtaisīt viens muzona gabaliņš Šķidrumam, tāpēc gājām atpakaļ uz mašīnu.
mājupceļā kārtējais episkais un ar spilgtajiem marķieriem zīmētais saulriets un pelde Lizdoles ezerā. vajadzētu saņemties aizbraukt uz saulrietu kalniņu uzmest aci komētai. no mājām nevar, koki, šķūnis un pilsēta priekšā. no pagalma tik sudrabainos mākoņus var redzēt. tieši tagad. un no tumsas atkal brēc ausainās pūces bērni. krāšņi, bet dzestri tie tavi vakari, jūlij.