*

šovakar drusku atgriezās ticība šī gada maijam. visu dienu bija pelēks un brīžam smidzeklīgs, bet ap sešiem vakarā saņēmos braukt uz stalli un bija jauks, saulains un gana silts vakars. jāju apvidū pa pieneņu un pērkoņu laukiem un sapriecājos, ka atpazīstu bariņu putnu balsis. visi tādi basic, bet tāpat forši - lakstīgala, dzeguze, žubīte, čuņčiņš, dzeltenā stērste, lauka balodis, lauka cīrulis, ķīvīte, pelēkā dzilna un vēl strazdi, kurus gan baigi labi neatšķiru vienu no otra. iztraucējām arī stirnu baru no vakariņām.
kad deviņos vakarā stāvēju garā rindā pie omnivas pakomāta, lai aizsūtītu biedrenei, kurai rīt sākas starošana pēc krūts vēža operācijas, savu vāktu bērza čagu, dzirdēju pirmās šī gada SVĪRES! es viņas tik ļoti gaidīju un nu beidzot ir klāt.

pēc tam vēl iestādījām manu jauno purpura ābeli un bija jau kurā citplanētīgā un/vai sēnīgā šī maija varavīksne uz sērdzeltena un košļeņrozā fona.