*

kad biju rāmi izdzērusi savu piekto aliņu un grasījos ar riteni braukt nakšņot Baltajā Kazā, uz Depo deju grīdas parādījās abi mani mīļie darba kolēģi un vakars turpinājās ar galvu reibinošām trakulībām un galda futbolu Melnajā Kaķī.
smieklīgākais un tizlākais notikums bija panika par bankas kartes nozaudēšanu, kas man piemetās ap 7iem no rīta Lulū picā. tad nu kolēģis Jānis zvanīja uz banku, teica, ka viņu sauc Inese Grīnberga, nosauca personas kodu un bloķēja karti. es pa to laiku sēdēju tualetē. tas, ko es īsti neizprotu, ir kāpēc pirms kartes bloķēšanas neiedomājos ieskatīties makā, kur savā visierastākajā vietā arī šodien to karti atradu.
diena izvērtās jauka, ar kolas bundžiņām un popkorna bļodu skatoties smieklīgu filmu un veiksmīgu zvanu tētim, tieši brīdī, kad viņš izbrauc no darba un atbraukšanu mājās.
milzīgs paldies jaukajai bankas darbiniecei, kuru mēs ar tēti pierunājām atbloķēt manu karti bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas (braukšanas mācību atļauja ar sen beigušos derīguma termiņu neskaitās)

tagad ēdu žāvētu astoņkāji, dzeru tēta dāvāto alu un apsveru domu iet pagulēt.