*

pirmizrāde pienāca un pagāja. viss beidzās labi. kvalitāti grūti novērtēt, stāvot ar vienu kāju izrādes šūpulī, bet manliekas ir lērums ar foršām lietām un skatoties nav kauns. pēc tam bija epikšit vip ballīte turpat šķūnī, ar karaoki un pusdzīvo mūziku. kojās biju četros naktī pilnīgā komā un tad sākās vakara skumīgākā daļa. sēdēju veļasmazgātuvē uz grīdas un skatījos, kā vešenē griežas izrādes kostīmi. ja es būtu uzgājusi uz istabiņu, tad būtu atlaidusies, ja es būtu atlaidusies - nekādi spēki nebūtu varējuši mani atkal dabūt augšā. bet kostīmiem bija jāpaspēj izžūt līdz šodienas dienas izrādei, tāpēc neizžaut uzreiz nebija opcija.
šodienas lielākais prieks ir par to, ka es neesmu aktrise, jo tas, ka viņiem bija pēc vakarnakts bija jāspēj nospēlēt divas izrādes pēc kārtas, smacīgā, karstā, nevēdināmā telpā ir ļoti, ļoti neapskaužami.