*

vakar noskatījos Meža meitu ģenerāli VVTF. ļoti kruta vieta (graviņa, ar "skatuvi" dziļākajā vietā un skatītāju vietām visās pusēs) un atmosfēra, bet režija, hmm, nekāda. es nekad neesmu bijusi baigi augstās domās par Eihes režiju, bet tik ļoti neizmantot tik superīgu spēles vietu... ok, tie, kas bija sēdējuši zemāk, bija mazliet labākās domās, bet man likās ļoooti garlaicīgi. kopumā tāds jocīgs radioteātris jaukā vietā. man liekas arī, ka ar dramatizējumu bija problēmas, jo, lai gan tie stāsti ir ļoti kreizī un smagi un dziļi, viņi būtībā viens no otra atšķiras ļoti maz, tāpēc uztaisīt aizraujošu dramatizējumu no viņiem varētu nebūt viegls uzdevums, kas šajā gadījumā nelikās baigi izdevies.
vēl likās kaut kā traki, ka, lai gan izrāde esot diezgan tiešā veidā pārlikta no tā varianta, ko rāda VDT, aktrises bieži nezināja gala vārdus un runāja viena otras tekstam virsū. dziedāšana ar kaut kā krita ārā no izrādes. karoč - garlaicīgi un neturējās kopā pa vīlēm.
kopumā pavadīju jauku vakaru, jaukā vietā, mazliet nomainot apkārt esošo cilvēku sejas un atpūšoties no mūsu izrādes.