*

sen nav rakstīts par ēšanu. ir klāt laiks, kurā, lai kā arī gribētos un vajadzētu - notievēt nav iespējams. vienlaicīgi ir gatavs, svaigs un pieejams viskaut kas, kas ļoti garšo, turklāt ātri jāapēd, lai nesabojājas. vakar atvedu no Salapils milzu kumšķi ar spinātiem uz pāraugšanas robežas.



pamatnei - sagriež samērā plānās šķēlēs saldo kartupeli un izliek pa ieeļļotas veidnes dibenu un malām
pildījumam
pannā apcep sīpolu, ķiploku un kuminu
piegāž daudz, daudz spinātus un sautē, kamēr spināti sakrītas
pārliek bļodā
pievieno krūzi miltu (1/2 turku zirņu, 1/2 brūno rīsu. gan jau var ņemt visādus, bet, ja nelieto olas, rekomendēju, vismaz daļai izmantot turciniekus)
pieber pusbundžu turku zirņus
pieliek sagrieztus saulē kaltētus tomātus
2 tējkarotes cepampulvera
kurkumu krāsai
sāli, garšvielas un garšaugus pēc patikšanas
pārlej ar uzputotu šķidrumu no vienas turku zirņu bundžas (aka aquafaba)
samaisa un lej/liek virsū saldajam kartupelim
pa virsu saliek tomātus, sakaisa ar bazilikiem un timiāniem, uzliek pāris rozmarīna zariņus

cep cepenē ~40 min (kamēr kartupelis mīksts un pildījums savilcies)
ļoti labi turas kopā rātnos gabaliņos, kad mazliet padziest
+ manliekas, ka ļoti labi piestāvētu viegli apgrauzdēti valrieksti pa virsu. un kāda melnā olīva. bet man nebija




ko darīt ar atlikušo pusbundžu turku zirņiem?

salikt kopā ar puskrūzi mazliet pamērcētiem indijas riekstiem. piespiest aptuveni viena neliela laima sulu, pielikt karoti tahini, ķiplokdaivu, 2 saule kaltētus tomātus, kušķi pētersīļu, mazāku kušķi piparmētru, tējkaroti krievu sinepju, sāli, pēdējas atlikušās pabiras ar rauga pārslām un ūdeni pēc nepieciešamības (cik nu biezu/šķidru gribas). un sablendēt. pēc tam ziest uz maizes vai sausiņiem