*

pagulējuši un atsvaidzinājušies (Kijevā, vismaz tajā rajonā, nav siltā ūdens), esam gatavi iet uz Depeche Mode. par laimi esam laimīgā neziņā, ka koncerts Minskā, kam bija jābūt 2 dienas iepriekš, ir ticis atcelts kāda grupas dalībnieka slimības dēļ. es no tiesas priecājos, ka mēs to nezinājām, citādi būtu daudz lieka stresa. stadions ir 30-40 min kājāmgājienā no mūsu mitekļa, tāpēc nolemjam pastaigāties. esam koncertvietā vairāk nekā stundu pirms paredzētā DM sākuma un mūs sagaida... MILZĪGA rinda. nu, neko. stāvam. tiekam iekšā, kad DM spēlē jau 3. vai 4. dziesmu, bet aiz mums ārā paliek vēl pāris tūkstoši cilvēku (rinda esot bijusi 3 km). stadions ir liels un mēs esam tālu. virs galvas ir tumšas un zvaigžņotas debesis, vakars ir silts un tveicīgs - tieši tāds, kādi man patīk. man no ilgās stāvēšanas rindā un koncertā sāp mugura. koncerts ir ok, skumji skatīties, ka viņi ir veci (jo tas nozīmē, ka arī mēs paliekam veci). paši, laikam saprot, ka par jauno albumu visiem vienalga un daudz spēlē vecās dziesmas. pēc koncerta pasēžam bārā, izdzeram divus alus un nostreļījam blakus galdiņam daudz cīgu. pa ceļam uz mājām piečurājam krūmus un apēdam falafelu - kas laikam ir vienīgā "normālā", siltā maltīte šī brauciena laikā. no rīta atstājam mašīnu turpat un ar metro braucam meklēt Černobiļas muzeju. diemžēl tajā apkārtnē ir divas ielas ar ļoti līdzīgiem nosaukumiem un mēs, protams, meklējam nepareizajā. kad nu beidzot atrodam, esam jau diezgan izbesījušies. ir karsts un pēc braukšanas un vakardienas stāvēšanas muguras sāp abiem. muzejam ir ļoti, ļoti labs audiogids angļu valodā (par atsevišķu samaksu - ~1.7 eur), bet, lai to visu noklausītos tur būtu jāpavada visa diena, turklāt tur nav nekur, kur apsēsties un mugura sāk sāpēt pieaugošā progresijā. ir jau trīs, kad izejam no muzeja un vēl viena nakts Kijevā nav ieplānota. tāpēc aizbraucam līdz Maidanam, pasēžam gruzīnu kafejnīcā un tad dodamies kvestā meklēt pieminekli Ezītim miglā. līdzīgi kā ar Černobiļas muzeju - aizejam pretējā virzienā, bet dabūjam paskatīt kaut ko klusajam centram līdzīgu - ar jūgenda ēkām. atrodam ezīti. Kijeva ir liela, skaista, samērā lēta un ļoti eiropeiska pilsēta. ir jau vakars un vajadzētu kustēt prom. nokļūstam atpakaļ pie mašīnas, uzliekam navigatorā lai izvairās no maksas ceļiem un ved mūs uz Latviju un braucam prom. diemžēl navigators nav kādu laiku apdeitots un par BY maksas ceļiem neko nezina, tāpēc aizved mūs uz lielo Gomeļas šoseju. nolemjam par to lauzīt galvu vēlāk un braucam tik uz priekšu.




























sienas kalendārs


meklējot Černobiļas muzeju, ieklīdām klosterī




muzejs


var redzēt, ka ceļš pa kuru iebraucām Ukrainā ir visai dzeltenā un pat sarkanā zonā




muzejs ir iekārtots ēkā, kas izskatās kādreiz bijusi ugunsdzēsēju depo un ārpusē ir kaut kādas mašīnas






Maidans
















Zelta vārti
















ļoti skaista un ļoti pamesta






vēsturiska ēka un lodžijas (vai erkeri?)












beidzot








Zelta vārtu metro stacija




pa ceļam uz mašīnu, turpat, kur naktī, gribam nopirkt falafelus vakariņām, jo paredzam dirnēšanu uz robežas. diemžēl falafelu būdās nav elektrības. tāpēc tunelī nopērkam milzu biezpienkūkas rituli pa 3 eur. bija ļoti garšīgs




atkal saulespuķu lauki




nopērkam lielu arbūzu pa ~2 eur ceļmalā. ļoti, ļoti labs