Iz PME:
Plānprātība - pavājināta psih. darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilv. personībā, it īpaši domāšanā. Plānprātība var būt gan piedzimta (^ oligofrēnija), gan mūža gaitā iegūta - demence, ko var izraisīt smadzeņu audzēji, traumas, ateroskleroze, sifiliss u.c. slimības, kuras bojā smadzeņu asinsvadus un audus, kā arī nervu un psih. slimības - epilepsija u.c. Sākoties plānprātībai (demencei), pavājinās atmiņa, grutāk kļūst koncentrēt uzmanību, agrāk sākas izklaidība. Mainās arī griba - slimnieka rīcība kļūst nenoteikta, nepietiekami mērķtiecīga, slimnieks ir svārstīgs, vieglāk ietekmējams, pakļaujams svešiem uzskatiem. Zūd ētiskās un estētiskās jūtas, līdzšinējās intereses, zinātkāre, pienākuma apziņa, to vietā rīcību sāk noteikt maz motivēta patika vai nepatika, apmierinātība vai neapmierinātība, dominē tieksme uz lētiem jokiem, seksuāla satura sarunām. Zūd domāšanas sintezētājfunkcija, spēja abstrakti domāt, izmantojot novērojumus, pieredzi un agrāk apgūtos faktus, diferencēt un patstāvīgi vērtēt redzēto, dzirdēto, lasīto. Par plānprātību var runāt tikai tajos gadījumos, kad domāšanas traucējumi ir primāri un kļūdas spriedumos nav murgu, halucināciju vai aptumšotas apziņas rezultāts. [...]

Oj, cik daudziem jauniešiem varētu šādu diagnozi uzstādīt...