Pavisam vienkārša pelēka diena pavisam vienkāršā „ko lai tagad dara?!” stāvoklī, ar sasilušu zemeņu jogurtu un asarainu vaigu, un apņemšanos

Pavisam nejaušas šaubas par to, ko es domāju un izlasu uz papīra, pavisam patiess prieks par telefona zvanu un atvieglojums, dzirdot balsi...bet šī lapa tagad pavisam slapja nopilējusi, jo patiesībā jau es te jūtos ērti un silti pie kamīna, tikai nezinu, kas būs tālāk...un tā mūzika.

Vēlme, kaut Tev vajadzētu gabaliņu manis – es atdotu..pašu labāko(un tas nav tirgus)

Pavisam blīvas debesis un grafīta putniņi uz palodzes, un cilvēki apkārt, tikai aiz sienas, un pilsēta, kas izskatās aizmigusi, kaut tik rosīga dziļumā, un klusa caur parastu, pavisam mīļu logu, caur miglu – pavisam parastu..