Man jāatzīstas – man pietrūkst zāles nedaudz un siltā vasaras vēja...man jāatzīstas – man kaut kā nedaudz pietrūkst...man jāatzīstas, ka manī svinīgi iemājojusi ikgadējā Ziemassvētku sajūta, un manā istabā šovakar būs pārāk daudz vīraka...man jāatzīstas – es neesmu tik laba un neesmu tik slikta, kā brīžiem liekas, bet joprojām pagalam apjukusi...

Es atzīstos, ka nedaudz baidos, un tad man negribas līst ārā no gultas vai atlaist Tavu roku, un, lai gan brīžiem spītīga, es esmu tikai bērns, kas brīžiem ir pateicis un atdevis par daudz, bet varbūt arī, nē..., jo nenožēloju..

Šodien gribēju nopirkt spārnus, bet tie bija par dārgu, es joprojām palikšu uz zemes...un par to man šobrīd ir prieks..