Banāli..vakar skatījos Aliju Makbīlu..patiesībā, skatos tagad viņu katru svētdienu..skatījos un apraudājos...kur tas sāls?!  Sērija bija par sapņiem..sāpīgi ir saprast pēkšņi,ka tavs sapnis nekad nepiepildīsies.. ~ „nekas/neviens nav ideāls”...sapņo par princi baltā zirgā, bet- BĀC!kad vīņš it kā pēkšņi ir atjājis,konstatē, ka dzimumzīmīte viņam ne tajā vietā un ir pat visādi netikumi-kā katram cilvēkam..eh,nav jau manas domas tikai par prinčiem..tas ir par visu..biksēm,zābakiem,zīmuļiem..visu.. un tava laime,ja proti samierināties...asaras...brrr..un trax sarūgtinājums,ja negribi(vai gadās,ka nespēj) to pieņemt...

 Tā nu gulēju un raudāju...redz` man jau arī tik traki gribās,lai viss apkārt būtu tik skaisti, cik esmu to izsapņojusi..tā nu sapņojam, krītam, sasitamies...bet dažreiz tas ir vienīgais glābiņš...citi saka – kā izsapņots nekad nebūs, bet es ticu, ka būs...tikai jāpieliek roka arī pašam....

 Nav tā doma vairs tik svaiga kā vakar...izdūmota, izstaigāta, izvējota jau...