Padomāju par sievieti vakar tramvajā, kas strādāja mēbeļu cehā-līmēja kopā detaļas, bet brīvajā laikā vēroja zvaigznes...vienkārši tā jauki tas, jo cilvēki maz sev atrod sirdslietu...un tad es iedomājos par tevi-vienu no manām mazajām sirdslietām(jo sirds man visai maza).Tas liek pasmaidīt....un liek pasmaidīt laiks ārā-aiz loga vēl mazas mušiņas rotaļājas...man šķiet, vajag tikai paņemt resnu otu un izcelt visu labo...sliktais paliek pavisam mazs un blāvs...