Šorīt man garām aizlidoja miegaina kamene. Tas nebija pavasara miegs...es sajutos viņai tuvu. Aiz loga izmisīgi putniņi čiepst- lai piemānītu gadalaikus.

 Rudenī gribās palikt tādai pūkainai un mīkstai kā pūpolam, šoruden vēl vairāk, gribās palikt vēl zaļai un nenobirt...bija skaisti ar Tevi nakts siltajā vējā...

Tās nav atvadas...