Spožas debesis un cilvēki ar lietussargiem, svētdienas vakara miers un kaijas palikušas kautrīgas - vairs nesmejas. Laika nav, tikai noskaņas, tikai elpa uz stikla, tikai dūmi un mākoņi, pieskārieni. Nav nepareizi, nav pareizi, nav... Palicis aizbēgt, noķert... miers un haotiski murgi, un kaisle... un atkal tā sajūta, it kā neieeļļoti zobrati... reta sajūta un, joprojām neatzīstot, tomēr tik labi, ka smaids pats uzrodas uz lūpām...©