Dažreiz tīri nejauši sanāk dušā ieejot tāds kokteilis – nedaudz pēc vīrieša nedaudz pēc ķermeņiem un nedaudz pēc atmiņām. Nu mans deguns viennozīmīgi ir joprojām cieši saķēdēts ar smadzeni.

Jūtu sevī ieejam jauko nedēļas vidus pofigismu. Varbūt aiziet sevi paslavēt pie spoģuļa vai varbūt pagaidīt vēl nedaudz...varētu kādam parādīt mēli. Un visbeidzot – būtu laiks taču šogad beidzot pasūtīt d***t (es tomēr esmu pieklājīga) to sasodīto pseidoziemu – apnicis salstīties un tuntulēties un bēgt no peļķēm. Draudzenīt, šī dziesma...mmm