vienīgā doma par gulēšanu uz jumta un zvaigžņu ķeršanu tumši zilā vasaras naktī un izšķilšanos nesteidzīgā agrā vasaras rītā no baltiem palagiem kopā ar pirmajiem rīta putniem...un svīstošu, nokaitētu  dienu smaržīgā pļavā starp pienenēm un zāli vai mežā, kur saules stari spēlējas ar koku ēnām un mīkstas sūnas, ka ieaijā un kājas grimst...un āda nedaudz pēc sāls, mīlestības un jūras smaržo...par nebēdnību, nevainību un baudām..