Sausa sajūta un nenoteiktība no paša rīta. Man ir tukšs saldējuma papīrītis un galva – visnotaļ tukša, bet putni aiz loga nelido, tikai karājas gaisā. Kas tā par sasodītu vakuuma sajūtu? Labi, slikti, labi...nenoteiktība, nenoteiktība, un laiks dažreiz pārāk ātrs – neizlūgsies.

Lietas apkārt tik lielas un visām uzlīmēta līmlapiņa „Izdarīt!”, paceļas pār mani, atliek tikai skatīties no apakšas, jo šodien nav tā diena, kad varu ar savu vareno kāju tās samīt, šodien nē – satinos mazā čokuriņā..

Mans kalendārs saka – vakardiena, saka – rītdiena, vai šodienu nevar izlaist?!

Piedod, man Tevi grūti laist prom...un tā vienmēr..

aah...banāli...mana apņemšanās kā torpēda cēlās pēc aktīvām nodarbēm parkā. Un pateicoties jaukajai meitenei...

ak, tas savādais gaiss, tā laikam tik tāda noguruma diena šodien...bet paskatoties apkārt, kustonīši jaukajā pavasara reibumā...murr...

...ilgas pēc silta buljona...jau atkal