Nez, vai histēriskā pīle maz nojauš, cik histēriski viņa lido?! Muļķe, būtu labāk debesis izbaudījusi, bet, nē, aptrakusi skrien..

  Šovakar sastapu uz sava vaidziņa pūkas...tās jaukās persikpūkas kā maziem bērniem, un sapriecājos – varbūt bērns vēl kaut kur ir, vismaz tur – uz vaiga. Nē, šķiet, prātā arī vēl aizķēries gabaliņš

  Sarkanās debesis. Kopš pagājušvasaras tās nebiju redzējusi, vai, varbūt sajutusi..un var sākt arī saost – pēc vaļīga vēja un putnu čalām, un nedaudz pēc zāles. Gaidi, gaidi. Bet naktīs tagad jau tik labi, kad atver logu...tad sajūti – nāk...