ieskrēja galvā – reiz man arī būs svētdiena mājās ar vīru, čalojošu bērneli un kaķi, jā..un varbūt arī gludināmās veļas kaudzi...sasmaidījos pie sevis...un visiem sapņiem ir savs laiks. Tagad pati vēl pa brītiņam esmu čalojošais bērnelis...