dzirkstele
Darīju tik automātiski, ka pēkšņi atjēdzos rakstot.
***
Stāsts par brīnišķīgo grāmatu kaudzi.
Man ir liela, liela.
Stiepu nu šamo.
Smējos no sākuma.
Paskatījos pulkstenī – vairs nesmējos.
Kaudze liekas aug, pieņemas svarā.
Un vēl soma man liela, liela.
Somā – grāmatas.
Stiepu abas.
Smējos no sākuma.
Paskatījos pulkstenī.
Paskatījos uz ceļu.
Nesmējos vairs.
Skumji.
Es sadusmojos – sajutu bezspēcību.
Tik ļoti viņa nepatīk.
Mutuļoju un vārījos, un gandrīz kāvos ar liftu.
Visvairāk kāvos ar sevi.
Bet man bijā jāiet tālāk.
Man pateica – nedrīkstu sūdzēties.
Zinu – nedrīkstu sūdzēties.
Sametu sajūtas krājkasītē.