kad no rīta nenāk miegs..

tāds klusums, par kuru sen aizmirsusi, nepiespiests...viegls un nepieradināts, tik pat, cik tie dūmi, kas veļās no skursteņiem tālumā

Tā, it kā manas rokas pēkšņi būtu tik plašas un sajūtas tik karstas, ka pasauli sildīt varētu...

Un dzirdēt, kā pasaule mostas

Putekļi piesaluši pie zemes...tramvaja logam – aukstumpuķes...

Sajūtās: icy

hmm...slikta dūša...

                ...hmmm...laikam tāpēc, ka neko darīt negribās..

....nez..