Nervi kā nostieptas stīgas...kaut diena sākās ar tādu saldu sajūtu, bet tagad strāva skrien pa stīgām un gribās tikai klusumu, klusumu, KLUSUMU!!! Es stāvēju krustojuma vidū, kad man no visām pusēm garām drāzās rēcošas ātrās palīdzības, policijas un ugunsdzēsēju mašīnas, kad es par visu vairāk vēlējos būt savā siltajā aliņā...bet es biju tur-uz krustojuma saliņas, haosā. Neliela panikas lēkme, kam ļauties nav ļauts...