pil, pil, pil…pilsēta

šodien vairāk nekā vakar…

raksti vēstules.mana avitaminoze.vienkārši mētāju vārdus.tā vieglāk.

vēstis no augšas – no griestiem birstošs apmetums...kūpoši mazi bērni Vecrīgā un apziņa, ka gribētos, lai vīrietis palaiž durvīs pa priekšu...patiesībā jau cilvēkmīlestība šodien man..

tādas jaukas harmonijas. pavisam notekti vajag sniegu, kanēli un krustnagliņas...kaut gan man pietiktu tikai ar nelielu bohēmu zem svecēm un vīraka