par vaniļas margrietiņām
Šodien varētu lēni dreifēt pa siltu okeānu uz paklāja, varētu vārtīties un atrast paklāja dzīlēs zeltu, pili no „Maiguma” varētu uzcelt kaut kur uz jumta kores...un cukurgailīti torņa smailē...lielā noguruma un miega diena, kad no rīta mosties ar domu, ka jāiet gulēt...tāda „salietošanās” stadija un rāpojiens caur augstskolu un lekcijām...viss saplānots un mierīgs – bīstami mierīgs...lēns ritma mehānisms un noilgošanās pēc zaļas samta pļavas ar šokolādes kokiem un karameļu puķītēm...nē, varbūt man pietiks ar karstvīnu un siltu segu, un...