laikam nerātnais rudens dara savu...katrā gadījumā indigo visa vakara gaitā saprata, ka sajutās vintuļi, kas nemaina faktu, ka viss ir labi, bet norāda uz to, ka vajag savākt mīļas lietas un aizbēgt....Ha, kas tad tev to prieku dos:P ...vienkārši pēkšņi man pietrūka Viņa vairāk nekā parasti...Tas nozīmē ļoti daudz....

       Vienkārši vienā mirklī saproti, ka tagad varētu apģērbties un nesties kaut kur vai pie kāda, par spīti naktij, pulkstenim, rītdienai un nesapratnei...Varbūt tas nozīmē uzticēšanos, varbūt tas nozīmē "Drošās paslēptuves" nojausmu...tas kas vēl aptur - pēdējās veselā saprāta paliekas, bet, kad arī tās pazudīs...vai arī...kad vilsies, kas būs tad?!

      indigo neraksta garo penteri, šamā vienkārši prāto kādreiz arī par to, ciik daudz ir vērts dot, cik daudz ir vērts idializēt, jo kāds to jautā...to vienkārši jūt un nejūt tā vienkārši, bet vairāk...tas nav jāsaprot, un nav jākļūdās..

      Rudens sajūta - čabošas lapas un vējš, un tas klusums, ko dzird tuvojamies kaut kur - pamazām ienāk manī, bet es no zāles stiebra pārvēršos lapā, lai turpinātu piekļauties vējam...