...kad paliek smeldzīgi skumji, vēl vairāk sāc novērtēt labo, kas ir apkārt, vēl vairāk sajūti labsirdīgo siltumu blakus...un tad vēl tā pieķeršanās, lietas, cilvēki, darbības, kas nepieciešamas, lai justos labi...paliek nedaudz, bet tā ir lieliska izlase....arī klabot šeit, diezgan labdabīga atkarība radusies...neesmu remdena - joprojām jūtu

vai dieniņ, skrēju vēl pēdējo reizi cauri...nu nevarēju noturēties. Patiesībā gribētos vēl tiešāk un atklātāk pateikt acīs, ka viens no mums šeit ir sasodīti pašpārliecināts un bērnišķīgs...esmu ļauna, nē, ironiska, jo man par to sejā tāds smīns. Nu jā, smieklīgi vienkārši;P