neliela deva ilgu karstā vasaras naktī..
Nemaz nevajag liegties Vajag tikai ļauties
Nemaz nevajag daudz filozofēt Vajag tikai plūst
Sapīties, iepīties, saplūst Maigāk, tiešāk, tīrāk
lai demagoģija sapūst
Aizņemties acis no debesīm Sirdi – no jūras
Kājas no tekoša strauta Un smaržu no priedēm
Tu pēkšņi redzi visu Dzirdi visu
Tu esi sev... Un kādam
Tu reibsti no zvaigznēm un ziedu smaržas naktī...