Acīs atkal spīd saule.

Saules un ēnu spēles uz ādas, un rasas pilieni – tā ir smalka māksla un trausla kaisle. Apkārt notiek tik daudz un nepārtraukti...iepazinos ar šo skaistumu un nu man aizmiglotas actiņas un apreibināts prāts no vēja vārdiem.

Sakārtojot domas un izvēdinot noputējušās smadzenes, es ienirstu sapņos par naktīm jūras krastā, par mežonīgiem zirgiem un pirmo skūpstu kraujas malā zem priedes...un zaļganzilu, siltu jūru, kas ieaijā un hipnotizē...par saules un ēnu spēlēm ūdens pilienos uz ādas saulrietā....