..slikta dūša...bet vēl šodien stockmanī nopirku kolosālu maizi ar kolosālu nosaukumu - Sirds maize ..un tagad - tik sen neesmu ēdusi maizi ar krējumu un maizi ar ievārījumu . . mmm .. Āgenskalna tirgū ir nežēlīgi labs ievārījums uz svara..

tikko secināju, ka esmu sev, 'vispareizāk laikam būtu teikt - fizioloģiski apnikusi ..nesamierinos vairs ar to, kas es tāda esmu un tam bonusā man vel kaut kāds sajūtu bezdibenis - katru dienu pie sevis bubinu - būšu laba, būšu laba ..bet patiesībā gribās brīžiem sastrādāt nejaucības ..visi saguruši un skumji un nav pat īsti vairs no kā smelties pozitīvo lādiņu, kas laikam jau jāmeklē sevī un vakar atklāju, cik patīkami ir sadzirdēt prieku cilvēka balsī, kad esi pateicis viņam kaut ko, kā pašai liekas, nebūtisku.. piektdien sapratu, ka ir jauki, ja tevi kāds uzlūdz dejot un tur cieši klāt - varbūt vienkārši ir patīkami sajust pozitīvu uzmanību, un vakars taču arī bija tik jauks.. tikai - nebija viena manējā cilvēka. Tad vēl viedā atklāsme par to, ka katra cilvēka dzīve ir personificējama ar kādu no viņa mantām, piemēram, mana - ar manu drēbju skapi, kas radās, kad kārtējo reizi vecmāmiņa nolēma viņu izrevidēt.. atrodiet savu atspulgu

šodien centrā man smiekli nāca par visādām lietām, piemēram, "stilā ieturētajām" meitenēm, modelēm uz plakāta, cilvēkiem, kas nezināmu iemeslu dēļ mani nopētīja no galvas līdz kājām ..par vēl tūkstoš lietām. .un secinājums, kas nav secinājums, kas ir kaut kas par paliekošām vērtībām - ir cilvēki, ko es vienkārši mīlu... es atkal sākšu just, jo, lai gan dažreiz mokoši, tā tomēr ir labāk..