jā,es šodien biju nedaudz asa, bet man tas bija jāpasaka. Es varētu to ignorēt, bet...nu nepatīk man, kad(un šeit ir domāts "kad") katru dienu gandrīz man norāda uz manu nogurušo vai samocīto izskatu. Nu neesmu es tāds monstrs un nav taču cilvēkam jāstaigā vislaik ar tonnu kosmētikas uz sejas.
Mazie prieki - šodien veikalā mani rindā kāds jauks kungs palaida priekšā, sakot :"Dāmām priekšroka!"..nu jā, un visā visumā - mani bezgalīgi priecē tie divi cilvēki, kas ir blakus ne tikai pie prieka, bet arī pie kreņķa, neesot mani ģimenes locekļi. Pēc vakardienas galva joprojām smeldz, bet tajā toties ir daudz patīkamākas atskārsmes.