sanāk kādreiz piešķirt lietām un rituāliem kādu burvību. Tā priekš sevis, tā, lai būtu kaut kā īpašāk. Nu, jā, pietrūkst tādas. Pēc tam jau visdrīzāk sanāk arī sasisties pret plāksni ar uzrakstu - TĀ NAV! Un tomēr, man tik ļoti patīk un kādu laiku tas nostrādā...tikmēr ir labi.
Punkts. Pauze.
Gaidu pumpuru laiku, bet koki stāv stīvi, arī man gribas atplaukt.
šinī dziesmā ir ekselenta vijole un es zinu, ka Tu te nenāc vairs...es arī visu esmu palaidusi pašplūsmā.
Kaķim ir mīksti ādas spilventiņi - apburoši
Un paldies tai, ar kuru es šodien tik sirsnīgi smējos. Ja tā padomā - sen tā nebiju smējusi un tanī brīdī pat manas galvassāpes(un tagad es izmantoju iespēju vēl kādam pažēloties) - trīsdienītes, ko saku uzskatīt jau par savu īpašo rozīni uz mūžu, vairs netraucēja. Hmm...šķiet, ka es pati apmaldījos šinī teikumā...
Paldies par uzmanību