Ar vēdersāpēm atnāk arī citas, kaut kur iekšā.
Prātā kaut kur. Kaķis blakus snauž, ik pa brīdim laiski palūrot, it kā pasakot –
jā, tu joprojām esi šeit, bet es joprojām kontrolēju situāciju. Varbūt es būšu
vecmeita ar kaķi. Es gāju gar pastkartēm un papīriem, un markām – vēstuļu pietrūkst,
bet radio tornis tagad ar savu smailo galvu uzdūris mākoni, tādu kā no
Simpsoniem. Varbūt tāpēc mani viļņi īsti nenonāk līdz mērķim...
|