cilvēciskuma trajektometrs

tā neko,stāvu spīķeros, skatos kā tumši lietus makoņi pārvelkās lēnām pāri galvai ..
ar zemu troksni un pamatīgu vibrāciju .. kkas līdzīgs kā fimās , kad atveras mistiskas slepenas klints durvis kkur dziļi katakombās.. bet ar nenogurstošu intensitāti un liekas ka nebeigsies , (jo mākoņi neizskatās ka beigsies , debess pārāk plaša )

dunoņa un shvirkstoņa turpina pavadīt mākoņu vaka aizvēršanos ..
bet pēc mirkļa sapratu ka tur paari dzelzsceļa tiltam nenormāli garš kravas vilciena sastāvs , turpina savu nogurušo ceļu.