Rīt gara diena, bet es vēl neguļu. Hmm, nevar jau gulēt, kad ārā vēl saule spīd. Un man nav galīgi tumšu aizskaru. Bet tas jau netraucē, ja miegs nāk. Vispār man tagad nāk, kā nekā jāizguļ vakarnaks un vēl šī nakts.

Rīt darbā nevarēs dzīt haļavu. Jāsastrādā meičām darbiņi pietiekošā daudzumā, lai manis nepietrūkst, kad tur vairs nebūšu. Kolēģe gan šodien minēja, ka var jau būt, ka es vēl gribēšu piestrādāties un nākšu pa brīvdienām vēl strādāt. Izsmiekls. Ja dabūšu to nenormāli labo darbu, tad man svarīgas būs normālas darba diena, normālas brīvdienas un viss normāls. Tik nežēlīgi svarīgi man tas ir. Un tad jau es savās brīvdienās baudīšu visu, ko man sniedz brīvdiena.

Rīt vajadzētu arī padomāt par kārtējo rakstisko konkursu. Jāuzraksta ceļojuma apraksts. Tā kā man vēl ir iespaidi no Itālijas, tad noteikti izmantošu šo iespēju padalīties ar izjūtām un varbūt kaut ko par to iegūt:)