Nē, es tomēr neko nedarīšu, iešu gulēt, lai rīt visu varu salikt pa plauktiņiem un dzīvē sākas viglāks posms.
Un tagad man garīgais ir uzkāpis laikam līdz kaut kādam nesaprotamam niknumam, agresijai. Un ja kādam es esmu teikusi, ka tajā konkrētajā mirklī es neesmu dusmīga, tad es tad meloju, esmu ļauna, tāpat kā mēs visi, un esmu mele, lai pasargātu savu ādu. Arī man patīk ielīst citu ādā, svešā ķermenī un izsapņot nereālas lietas. Līdz ar to ari meli, un arī dusmas par to, ka tas viss, kas notiek nav īsts un par to, ka melo man.